Hedebija

Hedebija
Hedebija
	Haithabu
	Hedebija
	Hedebija Hedebija
Atrašanās vieta	Šlesviga-Holšteina, Vācija
Koordinātas	54°29′28″N 9°33′55″E / 54.491111°N 9.565278°EKoordinātas: 54°29′28″N 9°33′55″E / 54.491111°N 9.565278°E
Vēsture
Dibināšana	ap 770. gadu
Pamešana	1050. gads
Piezīmes
Izrakumi	no 1900. gada
Stāvoklis	arheoloģisks piemineklis
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Hedebijas un Danevirkes arheoloģiskais komplekss
Tips	Kultūra
Kritērijs	iii, iv
Iekļauts	2018
Aizsardzības nr.	1553
Valsts	Vācija
Platība	227,55 ha

Helsinku katedrāle

Hedebija (senskandināvu: Heiðabýr, vācu: Haithabu, dāņu: Hedeby) ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas. Mūsdienās pie tās ir iekārtots brīvdabas Vikingu muzejs (Wikinger-Museum Haithabu).

Pēc platības Hedebija (24 ha) bija lielākā zināmā vikingu pilsēta, salīdzinot ar Gņezdovu (17,5 ha), Birku (13 ha), Dublinu (12 ha) vai Ribi (10 ha).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hedebija bija nozīmīga vikingu laiku pilsēta pie senā tirdzniecības ceļa, kas savienoja Skandināvijas zemes ar Centrāleiropu, krustojoties ar vikingu ceļu, kas caur Jitlandes dienvidu daļu savienoja Baltijas jūras un Ziemeļjūras krastus. Nodibināta ap 770. gadu, uzplauka pēc tam, kad dāņu ķēniņš Gudfreds 808. gadā nopostīja konkurējošo vikingu pilsētu Reriku (Reric) pie mūsdienu Vismāras un padarīja Hedebiju par savas valsts galvaspilsētu. Ap 850. gadu Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps Ansgars Hedebijā uzcēla koka katoļu baznīcu.

Ap 880. gadu Vulfstans no Hedebijas aprakstīja Baltijas jūras dienvidaustrumu krasta ģeogrāfiju, aistu ciltis un viņu galveno ostu Truso. Viņa vēstījums tika ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā Eiropas ģeogrāfijas aprakstā.

934. gada kaujā pie Hedebijas sakšu ķēniņš Heinrihs sakāva dāņu ķēniņu Knutu, bet 945. gadā to atguva dāņu ķēniņš Gorms. 965. gadā to aprakstīja Kordovas kalifa sūtnis Ibrahims ibn Jakubs. 983. gadā Hedebiju pakļāva dāņu ķēniņš Haralds Zilzobis. Pēc Hedebijas nopostīšanas 1066. gadā tās iedzīvotāji pārcēlās uz Šlēsvigu, kas izveidojās par reģiona varas centru. Pēdējo reizi Hedebija (Heidiba) aprakstīta pēc 1074. gada tapušajā Brēmenes Ādama hronikā.

1900. gadā Hedebijā sākās arheoloģiskie izrakumi, 1985. gadā tika atklāts brīvdabas Vikingu muzejs.