Haso fon Manteifels

Haso fon Manteifels Hasso von Manteuffel Haso fon Manteifels 1944. gadā Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 14. janvārī Potsdama, Vācijas Impērija (Brandenburga, Vācija) Miris 1978. gada 24. septembrī (81 gads) Reita, Tirole, Austrija Tautība vācietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Dienesta laiks Pirmais pasaules karš–1945 Valsts Vācijas Impērija (līdz 1918), Veimāras Republika (līdz 1933), Trešais reihs Struktūra Vācijas bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām, Zobeniem un Briljantiem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten)

Brīvkungs Haso-Ekards fon Manteifels (vācu: Hasso-Eccard Freiherr von Manteuffel; dzimis 1897. gada 14. janvārī, miris 1978. gada 24. septembrī) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā. Viens no 27 karavīriem, kuri saņēmuši Dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar Ozollapām, Zobeniem un Briljantiem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und Brillanten). Pēc Otrā pasaules kara kļuva par politiķi, mūsdienu Vācijas armijas nosaukuma Bundesvērs autors.

Dienestu armijā sāka Pirmā pasaules kara laikā. Operācijas Barbarosa laikā fon Manteifels komandēja bataljonu 7. tanku divīzijā, kura ieņēma Viļņu, karoja Baltkrievijā un Maskavas pievārtē. 1943. gada sākumā fon Manteifels tika nosūtīts uz Ziemeļāfriku, kur komandēja divīziju Tunisijas kampaņas laikā. No 1943. gada augusta, nu jau kā 7. tanku divīzijas komandieris, vadīja cīņas Austrumu fromtē. 1944. gada 1. februārī tika iecelts par divīzijas "Lielvācija" komandieri. Cīnījās Ukrainā un Austrumprūsijā, tostarp neveiksmīgi mēģinot debloķēt Kurzemes ielenkumu. 1944. gada 1. septembrī Haso fon Manteifels tika iecelts par 5. tanku armijas komandieri un cīnījās Rietumu frontē Ardēnu kaujās. Kara beigu posmā kā 3. tanku armijas komandieris cīnījās pret Sarkano armiju Zēlovas augstienes kaujās. Padevies britu armijai.

Pēc kara kļuva par Brīvo Demokrātu partijas (Freie Demokratische Partei) politiķi, bundestāga deputātu un Bundesvēra atjaunošanas iniciatoru. Tomēr 1959. gadā tika notiesāts par kāda dezertiera nošaušanu 1944. gadā uz diviem gadiem ieslodzījumā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Haso fon Manteifels.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)