1861. gadā mācījās elementārskolā, tad no 1862. gada līdz 1865. gadam Cēsu apriņķa skolā. 1865. gadā iestājās Bērzaines ģimnāzijā un 1871. gadā nolika tās gala eksāmenu. 1872. gadā Ādolfijs iestājās Tērbatas augstskolā kā dievvārdu zinību students un 1876. gadā nolika gala eksāmenu.[1]
Līdztekus mācītāja darbam Ādolfijs strādājis vairākos laikrakstos. Vispirms avīzē "Latviešu tautas biedrs",[2] bet pēc tās slēgšanas viņš kļuva par līdzstrādnieku "Latviešu avīzēs". Šiem laikrakstiem viņš sūtīja īsus ziņojumus no savas draudzes. Daudzi viņa kristīgā garā rakstīti stāsti un apcerējumi tika publicēti "Latviešu avīžu" pielikumā "Baznīca un skola". [3] Vairāki Ādolfija oriģināldarbi un atstāstījumi no vācu valodas publicēti kā atsevišķas grāmatas. Bieži viņa vārds atrodams arī sprediķu krājumos. No 1892. līdz 1900. gadam Ādolfijs bija žurnāla "Austrums" šaha nodaļas redaktors.
1918. gada 20. februārī Ādolfijs Iskolata vārdā[1] tika arestēts un nākamā dienā kopā ar sievu un citiem upuriem nošauts Kāgjervē uz rietumiem no Valkas.
Adolphi, Heinrich, Pamahzischana schacha spehlē / sastahdijis H. Adolphi. Jelgava : Apg. H. J. Drawiņ-Drawneeks, 1892. 104 lpp.
Adolphi, Heinrich, Rīt-Afrikas kalnos : ziņas par Leipcigas evanģ.-luteriskas misiones b-bas darbību Rīt-Afrikas Vācu daļā / sastādīja H. Adophi. Rīga : Krist. rakstu izplatīšanas aģentura, 1903. 64 lpp. : il. ; 17 cm.
Adolphi, Heinrich, Dzied', mīļā sirds, bez briesmas : Ziemassvētku stāstiņš. [Rīga : Kristīgu rakstu izplatīšanas nodaļa, 1910]. 16 lpp. ;
