Valgas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valgas apriņķis
Valga maakond
Valgas apriņķa karogs
Valgas apriņķa ģerbonis
karogs ģerbonis
Galvaspilsēta Valga
Platība 2 044 km²
Iedzīvotāju skaits (2004. gadā)
— Iedz. blīvums
35 059
17,2/km²
Valgas apriņķa atrašanās vieta

Valgas apriņķis (igauņu: Valga maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis robežojas ar Viljandi un Tartu apriņķiem ziemeļos, Pelvas un Veru apriņķiem austrumos, kā arī ar Latviju dienvidos. Apriņķī atrodas Otepē augstiene. Valgas apriņķa administratīvais centrs ir Valga, kas ir Latvijas-Igaunijas robežpilsēta. Tas ir otrs mazākais Igaunijas apriņķis (pēc Hījumā).

Valgas apriņķis atrodas Igaunijas dienvidu daļā, saimnieciski-ģeogrāfiski un reģionāli-politiski tas ietilpst Igaunijas Dienvidaustrumu reģionā (kopā ar Pelvas un Veru apriņķiem). Kā vēsture, tā dabas reljefa īpatnības to arī pieskaita pie Dienvidu Igaunijas reģiona (kopā ar Pelvas, Veru, Viljandi, Tartu un Jegeva apriņķiem). Apriņķa kopējā platība ir 2,043.53 kvadrātkilometri (2,046.49 km² Vertsjervu/ Vircezeru ieskaitot), iedzīvotāju skaits — 30176 cilvēku (2014. gada 1. janvārī) un tas plešas no ziemeļiem uz dienvidiem 65 km un no austrumiem uz rietumiem — 59 km. Valgas apriņķis ir 12.vietā Igaunijā pēc iedzīvotāju skaita un 14.vietā pēc platības.

Apriņķa centrs, Valga, ir 267 km attālumā no Tallinas, 86 km no Tartu, 88 km no Viljandi, 73 km no Veru, 96 km no Pelva, 141 km no Pērnavas un 264 km no Narvas. Līdz Rīgai ir 157 km.

Valgas apriņķis ziemeļrietumos robežojas ar Viljandi, ziemeļos ar Tartu, austrumos un dienvidaustrumos ar Pelvas un Veru apriņķiem, dienvidos un dienvidrietumos robežojas ar Latvijas Republiku (102.4 km).

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ugaunija

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valgas apriņķa reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Apriņķa rietumu daļa paliek Sakalas augstienes dienvidaustrumos. Tur dominē viļņotā morēnu ainava ar pauguriem un uzkalniem. Ziemeļos ainavu raksturo sīkie ziemeļu-dienvidu virziena drumlini un zemākajā, mitrākajā daļā noras un meži. Tervas-Helmes apkārtne ir līdzenāka, ja neskaita Ehnes tās pieteku ielejas (Tikstes senleja). Daudzviet šeit ielejās redzami pamatieža — smilšakmens atsegumi. Šajā blīvi apdzīvotajā teritorijā mijas aramzeme ar pļavām, ieplaku ezeri ar meža puduriem. Tālāk uz dienvidiem, netālu no Hummuli un Tāgeperas, ir pauguraināka ainava. Valgas apriņķa dienvidos, kur tas robežojas ar Latvijas Republiku, ir plaši smilšaini meži, virsāji un purvi. Apriņķa centrālo daļu ziemeļu-dienvidu šķērso Mazās Emajegi ieleja, kura turpinās kā Valgas ieplaka. Tur lielā mērā dominē kalnainā morēnu ainava, ko šķērso seklas upju nogulšņu ielejas. Dominējošā ir Mazās Emajegi ieleja, kurai pie Tellistes pievienojas Pedeles senleja. Valgas ieplakas centrā ir stipri pārpurvojusies Korva paliene. Lielas lauksaimniecības platības ir Sangastes un Lātres apkārtnē. Apriņķa reljefa mainīgākā un augstākā daļa ir Otepē apkaimē. Augstākās virsotnes ir Kūtsemegi/ Kuutsemägi kalns (217 m), Mēgastes kalns (214 m) un Harimegi (212 m). Otepē apkārtnē dominē pauguraina morēnu ainava ar uzkalniem un daudziem ezeriem, no kuriem pazīstamākais ir Pihajerve/Svētezers. Uzkalnu augstuma atšķirības ir samērā nelielas, taču reljefs ir izteikti mainīgs. Uz dienvidaustrumiem no Valgas ieplakas paliek Karulas pauguraine. Sevišķi reljefa ir pauguraines austrumu daļa. Karulas apkārtne ir ezeriem bagāta. Pazīstamākais no tiem ir Karulas Pikkjerve augstienes ziemeļos. Apriņķa dienvidos paliek Harglas ieplaka — neliela līdzena teritorija starp morēnu pakalniem. Savdabīga daba ir Gaujas un Melnupes ielejās un ap Aheru ezeru. Apriņķa mežu platība ir gandrīz 114,000 ha, kas ir 56,7% no apriņķa kopplatības. Galvenās koku sugas ir priede un egle. Meži bagāti pļavām, virsājiem, palienes pļavām un purviem. Purvu kopējā platība ir 7900 ha. Lielākie purvi ir Rubina, Korva un Lagesoo.

Ezeri un upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķis ir ezeriem bagāts. Sevišķi daudz ezeru ir Otepē augstienē, Karulas paugurainē un Ehne upes baseinā. Apriņķī ir aptuveni 180 vismaz vienu hektāru lieli ezeri ar kopējo platību 17 km². Lielākais ezers ir Pihajerve/ Svētezers (286 ha), kam seko Aheru (234 ha). Apriņķī ietilpst arī Vircezera dienvidu daļa 300 hektāru platībā. Lielākā daļa ezeru ir salīdzinoši sekli, ne vairāk kā 10 m dziļumā. Dziļākie apriņķa ezeri ir Udsu (30.2 m — Igaunijā trešais pēc dziļuma) un Peta ezers (25 m), kuri abi atrodas Koorkilas ezeru senlejā. Apriņķī ir četras oficiālās pludmales — Tervā Rīska un Vanameisa ezeri, Pihajerve/ Svētezers Otepē un Pedeles upe Valgā. Zivju fauna ezeros ir samērā svārstīga, jo mazākajos, seklākajos ezeros dažkārt ziemās iet bojā skābekļa prasīgās sugas — sīgas, plauži, zandarti un citi.

Par vienu hektāru lielāku mākslīgo ūdenskrātuvju ir 30, ar kopējo platību aptuveni 100 ha. No tiem vispārējā izmantošanā ir 20. Lielākais aizsprosta ezers ir Puide uz Jeku upes (platība 11,5 ha). Apriņķa pazīstamākā upe ir Mazā Emajegi, kas iztek no Pihajerves/ Svētezera un ietek Vircezerā, visā garumā plūstot pa Valgas apriņķi. Nozīmīgas upes ir arī Mazās Emajegi lielākā pieteka Pedele, Ehne un tās lielākā pieteka Jeku. Apriņķi dienvidaustrumos šķērso Melnupe.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 20% no Valgas apriņķa teritorijas ietilpst dabas liegumos. Lielākie dabas aizsardzības objekti ir Otepē dabas parks, Karulas nacionālais parks un Gaujas-Melnupes ainavu parks. Dažādo aizsargājamo teritoriju, tostarp nacionālo parku, dabas rezervātu, ainavu parku un to apakštipu, piemēram, parku, noru, dendrāriju, ir kopumā 60. Lielākais ir Otepē dabas parks, kurš pēc teritorijas (22 430 ha) ir lielākais dabas aizsardzības objekts Igaunijā. Aizsargājamo teritoriju, kur ietilpst arī atsevišķu biotopu aizsardzības zonas, kopējā platība ir 43431 ha. Kā atsevišķi objekti tiek aizsargāti 28 dižkoki un 5 laukakmeņi. Augstākais aizsardzībā esošais koks ir Tsūras egle, kurai pieder arī Igaunijas rekords apkārtmērā. Egles augstums ir 29 metri, un tās stumbra apkārtmērs ir 4,32 metri. Lielākais apkārtmērs ir Pihajerve /Svētezera Kara ozolam — 6.98 metri. Valgas apriņķī atrodas Dienvidigaunijas lielākais laukakmens — Helgi akmens, ar apkārtmēru 30,2 metri un virszemes tilpumu 61 kubikmetru.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķa pamatieži ir devona smilšakmeņi, kuri ir ar salīdzinoši augstu porainību, bagāti ar vizlu un vāji cementēti. Lielākajā daļā no apriņķa teritorijas izplatīti vidējā Devona perioda Burtnieku noslāņojuma gaišo krāsu smilšakmeņi, kas mijas ar māla un kaļķiežu slāņiem. Apriņķa ziemeļu daļā šaurā sloksnē atsegti vidējā Devona Arukilas slāņa smilšakmeņi, kuros mijas aleirolīta, mālu un dolomītu starpslāņi. Pamatiežus klāj kvartāra nogulšņu komplekss (glaciālie, limnoglaciālie un fluvioglaciālie nogulumi). Apriņķa ziemeļu un centrālajā daļā dominē morēna. Izkaisīti grants un smilts nogulumi, smilts-mālu no gulumi un purvi. Augsnes ģeoloģiskā uzbūve ir sarežģīta (slāņa biezums svārstās 10-100 m un vairāk). Gruntsūdens atrodas 0-10 m dziļumā, paugurainā apkaimē arī dziļāk. Apriņķim ir galvenokārt labi ģeotehniskie rādītāji, bet būvdarbus varētu apgrūtināt reljefs.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valgas apriņķis ir galvenokārt lauksaimniecības un rūpniecības apriņķis, kurā atrodas arī Igaunijas pazīstamākais atpūtas un sporta centrs Otepē. 2013. gadā vidējā bruto darba samaksa apriņķī bija 729 € (salīdzinoši — tā paša gada Igaunijas vidējais bija 949 €).

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 31. decembrī Valgas apriņķī bija pavisam 2717 uzņēmumi (tai skaitā 930 pašnodarbinātās personas un 1787 uzņēmumi), 677 bezpeļņas organizācijas un 23 fondi. Lielākais vidējais apgrozījums bija koksnes un koka izstrādājumu ražotnēs, celtniecībā, pārtikas rūpniecībā, zemkopībā un lopkopības, un vairumtirdzniecībā. Ievērojamā vietā bija tūrisms (galvenokārt Otepē un tās apkārtne). Ražojumu un pakalpojumu eksports (142,5 miljoni € 2013. gadā) bija ievērojami lielāks nekā imports (81 miljons €).

Lauksaimniecība un lopkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā Valgas apriņķa lauksaimniecības kultūru platība kopumā bija 24 123 ha, no kuriem 13 554 ha graudu, 1236 ha pākšaugu, 2838 ha rapša, 93 ha kartupeļu un 38 ha dārzeņu. 2013. gada beigās lauksaimniecības kopraža bija 40662 t graudu, 2256 t pākšaugu, 7184 s rapša sēklu, 1228 t kartupeļu un 190 t dārzeņu.

2013. gadā Valgas apriņķī bija aptuveni 24 700 lauksaimniecības dzīvnieku, ieskaitot 12 100 liellopus (no tiem 3700 piena govis), 1200 cūkas, 7700 aitas un kazas. Lopkopības kopprodukts bija 1233 t gaļas un 28 585 t piena.

Veselības aizsardzība un aprūpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valgas apriņķī stacionāro veselības aprūpi sniedz Valgas slimnīca, Otepē veselības centrs un Tervas veselības centrs. Otepē un Tervas veselības centri specializējušies aprūpē, Valgas slimnīcā ir pieejami arī ārstu-speciālistu pakalpojumi. Visi trīs stacionārie pacientu aprūpes centri sniedz arī dažādus ambulatoriskās medicīnas pakalpojumus. Lai nodrošinātu vispārējo medicīnisko palīdzību apriņķa iedzīvotājiem, ir atvērti 17 ģimenes ārstu saraksti, t. i. 15 ģimenes ārsti, 2 ārsti-aizvietotāji, 2 ārsta palīgi un 19 medmāsas. Vislielākais pacientu saraksts ir Tervas pilsētas, Helmes un Pedralas pašvaldību ģimenes ārstei Merike Ausmēss. Šajā sarakstā ir iekļauti 2500 pacienti. Apriņķa sešu ģimenes ārstu sarakstos ir vairāk 2000 pacientu. Apriņķa īsākais saraksts ir Tellistes un Eru pašvaldību ģimenes ārstam — tajā iekļauti 681 pacienti. Līdz 2012. gada beigām veselības aprūpi pārraudzīja apriņķa domes priekšsēdētājs, bet sakarā ar izmaiņām likumdošanā, no 2013. gada 1. janvāri veselības aizsardzības ir pārgājusi Veselības amata kompetencē un atbildībā.

Valgas apriņķī kopumā ir 13 iestādes, kuras sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus, no tām lielākā ir Hellenurmes muiža ar 390 vietām. Četras no šīm iestādēm ir reģistrētas kā bezpeļņas sabiedrības, trīs kā fondi, divas kā akciju sabiedrības un viena kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pārējās nav juridiskas personas. 2014. gadā apriņķis varēja nodrošināt stacionāru aprūpi 981 cilvēkiem, 818 vietas bija aizņemtas. Mājas pakalpojumus sniedza 27 sociālās aprūpes darbinieki un 294 aizgādņi.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valgas apriņķī kopumā ir 69 muižas un pilis, slavenākās no tām ir Sangastes pils un Tāgeperas pils[1] (atzīta par labāko vietu kāzām Igaunijā 2007-2013). Otepē pilsēta ir Valgas apriņķa pazīstamākais un apmeklētākais tūrisma galamērķis. Sākot no 1996. gada, ik ziemu, no 21. decembrī līdz 20. martam, tā tiek iecelta ziemas galvaspilsētas godā. Otepē apkārtne slavējas ar Igaunijas daudzveidīgākajām treniņnometnēm un ziemas sporta pasākumu vietām. Pēc nakšņošanas viesu skaita, Valgas apriņķis ierindojas ceturtajā vietā Igaunijā (paliekot aiz Harju, Sāremā un Pērnavas apriņķiem). 2013. gadā Valgas apriņķī bija 77 naktsmītnes, kuras kopumā piedāvāja 826 numurus ar 2149 gultām (izmantoti tikai statistikai pakļautie dati).

Visvairāk apmeklētie apriņķa pasākumi ir „Rally Estonia” un Valgas militārās vēstures festivāls (2013. gada Dienvidigaunijas labākais tūrisma pasākums), un visvairāk apmeklētie objekti bija Kūtsemē Atpūtas centrs un Tehvandi Sporta komplekss.

Tervas apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tervas pilsētā: Atbrīvošanās kara piemineklis un Tervas ģimnāzijas parks, Rīskas un Vanameiza ezeru atpūtas zonas, Tikstes senleja, Tervas Tantsumegi/ Dejukalns. Helmes apkārtnē: Barklaja de Tolli mauzolejs, Helmes pilsdrupas, Helmes alas, Helmes novadpētniecības muzejs, Helmes svētavots, Igaunijas klavieru meistaru ražoto klavieru kolekcija Helmes muižā, ģenerālmajoru Jāņa Sootsa /Jaan Soots/ un Aleksandra Jāksona /Aleksander Jaakson/ piemiņas akmeņi, Mats Erdella kapličaTāgeperas kapsētā. Pedralas apkārtnē: Mazās Emajegi ieteka Vircezerā Pikasilla atpūtas zonā, Henrika Visnapū /Henrik Visnapuu/ un Johana Paula dzimtās vietas. Hummuli apkārtnē: Koorkilas alas, Koorkilas Valgezers, Udsu ezers (trešais dziļākais Igaunijā), priede no Ziemeļu kara laikiem, tūkstoš gadu vecie kapi, Hummuli kaujas vieta.

Otepē apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otepē apkārtnē: Otepē pilskalns, Mazais Munamegi, Aptiekāra kalns, Pihajerve ezers/ Svētezers, Otepē Marijas luterāņu baznīca, piemineklis Atbrīvošanās karā kritušajiem, Tehvandi sporta centrs, Mardi dzirnavu dambis, Pihajerves ozols. Paluperas apkārtnē: Paluperas un Hellenurmes muižu kompleksi un parki, Hellenurmes ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Midendorfu dzimtas kapi. Pukas apkārtnē: Kuigatsi muižas parks un ēkas Kuigatsi ciemā, Pukas dižkoki, Komsi birztala, Ākres muižas ēkas un parks Ākres ciematā, Pukas mazpilsētas centrs (bankas ēka no 1920. gadiem, dzelzceļa stacija, aptieka), Vooremegi kalns, Kuigatsi / Pukas pilskalns, Ristimegi kalns Kehri ciemā. Sangastes apkārtnē: Sangastes pils un pils parks, Sangastes baznīca, Sangastes kapi, Sangastes pilskalns, Harimegi kalns, Augusta Gailit’ dzimtā vieta.

Valgas apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valgas pilsētā: Brīvības piemineklis, Valgas rātsnams, Jāņa baznīca, skulptūra "Nipernaadi", piemiņas plāksne Stefanam Batorijam, piemiņas plāksne Johannes Mertsonam, Alfrēda Neulanda — pirmā igauņu olimpiskā čempiona piemiņas plāksne, Valgas dzelzceļa stacijas ēka. Karulas apkārtnē: Karulas un Kāgjerves muižas, Karulas baznīca, Pikjerves ainavu parks. Tahevas apkārtnē: sentēvu kulta koki Kallikila ciemā, Upurpriede Harglā, Upurakmens un Upurpriede Tsirgumēl, Tellingumē lapene, Tahevas muižas komplekss ar parku, Aheru ezers, Oore priedes, Mustajegi-Gaujas ainavu parks. Telliste apkārtnē: Paju muiža, Paju kaujas piemineklis. Eru apkārtnē: Lotas muiža Lotas ciematā, dzejnieka Fridriha Kūlbarsa dzimtā vieta Unikila ciemā, veterinārijas zinātnieka Elmara Rootsi dzimtā vieta Prīpalu ciemā, gleznotāja Kristjana Tedera dzimtā vieta Prīpalu ciemā, Unikilas alas Unikilā.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]