Henadzs Buravkins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Henadzs Buravkins
Генадзь Мікалаевіч Бураўкін
Henadzs Buravkins
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 28. augustā
Valsts karogs: Baltkrievijas PSR Vitebskas apgabals, Baltkrievijas PSR
Miris 2014. gada 30. maijā (77 gadi)
Valsts karogs: Baltkrievija Minska, Baltkrievija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, žurnālists, diplomāts
Valoda baltkrievu
Rakstīšanas laiks 1952—2014
Augstskola Baltkrievijas Valsts universitāte

Henadzs Buravkins (baltkrievu: Генадзь Мікалаевіч Бураўкін, krievu: Геннадий Николаевич Буравкин, dzimis 1936. gada 28. augustā, miris 2014. gada 30. maijā) bija baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vitebskas apgabala Šuļacinas ciemā. Absolvēja Baltkrievijas Valsts universitāti 1959. gadā.

Karjeras laikā strādāja PSRS komunistiskās partijas oficiālajā laikrakstā Pravda. 1969. gadā palīdzēja Zjaonam Pazniakam publicēt dažus rakstus par Baltkrievijas arhitektūras mantojuma saglabāšanu.

No 1972. līdz 1978. gadam Burakins bija žurnāla Маладосць galvenais redaktors, kur viņš publicēja dažus Vasiļa Bikava un Vladzimira Karatkeviča darbus. No 1980. līdz 1990. gadam bija parlamenta loceklis. Bija viens no likuma virzītājiem, kas uzlaboja baltkrievu valodas statusu Baltkrievijas PSR.

No 1978. līdz 1990. gadam bija Baltkrievijas Valsts televīzijas un radio kompānijas vadītājs, tika atbrīvots no šī amata, jo piešķīra apraides iespējas demokrātiskās opozīcijas locekļiem.

No 1990. līdz 1994. gadam bija Baltkrievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā. Vēl 1990. gados Buravkins vadīja Franciska Skarinas baltkrievu valodas biedrību.

Miris 2014. gada 30. maijā no vēža.[1]

Literārā darbība un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Buravkins bija vairāku dzejas grāmatu autors. Ar dažiem no viņa dzejoļiem tika komponēta mūzika, tai skaitā šūpuļdziesmas. Tika apbalvots ar Baltkrievijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju (1972) UN Jankas Kupalas Valsts literatūras prēmiju (1980).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Henadz Buraukin dies». Hartija 97. 2014. gada 30. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. oktobrī.
  2. Біяграфія на belsoch.exe.by Archived 2007-12-11 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]