1631. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Latvijā: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Laikapstākļi: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Sportā: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Kino: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634

Šajā lapā ir apkopoti 1631. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads iegāja zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province. Šajā laikā starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti darbojās Altmarkas pamiera līgums.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Neticami sausās vasaras dēļ Kuldīgā sākās bads un sērgas.
  • Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas.
  • Rīgā tika apturēta Rīgas dālderu kalšana.
  • Par Rīgas birģermeistaru kļuva Nikolajs Barneke.
  • Kā pirmais Liepājas birģermeistars vēstures avotos ticis minēts Johanns Ruprehts (Johann Ruprecht).
  • Zviedru ģenerālgubernators Baltijā Jakobs de Lagardi lūdzis Rīgas burgomistru nosūtīt viņam uz Zviedriju pāris liellaivas ar ģipšakmeni no Līves muižas (Nāves salā) karaļa pils apdarei Stokholmā. Šīs ir agrākās rakstiskās ziņas par ģipšakmens iegūšanu Latvijas teritorijā.
  • Jēkabs Ketlers nāca klajā ar nodomu uzspridzināt Ventas rumbas akmeņus, lai padarītu Ventspili pieejamu tirdzniecībai ar Lietuvu.
  • Starp muižnieku Heinrihu Brinkenu un Kurzemes hercogu notika robežu strīds Vārdupes muižas zemes dēļ. Strīda iztiesāšanā par lieciniekiem piedalījušies arī latvieši (Ķoniņciema tiesnesis Toms un Kalēju ciema tiesnesis Jurģis).
  • Rucavā tika uzcelta jauna baznīca.
  • Gaujienā tika dibināta luterāņu draudze. Pirmais mācītājs bija Georgs Lemkens (kalpoja draudzē līdz 1642. gadam). Pie luterāņu baznīcas tika uzcelta mācītājmuiža.
  • Tika atjaunota Salaspils Sv. Jura baznīca.
  • Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Brenguļus, kopā ar plašām Vidzemes teritorijām uzdāvināja valsts kancleram Akselam Uksenšērnam
  • Doles muižu Gustavs Ādolfs piešķīra zviedru pulkvedim Nikolausam Dāvidam Šperreiteram kā ķīlu pret Zviedrijas karalim aizdoto naudu.
  • Galgauskas muiža nonāca Budberga īpašumā.
  • Igates muižu ieguva baronu fon Mengdenu dzimta.
  • Par Sidgundas muižas īpašniekiem kļūst Rihteru dzimta (no tās celies vietas nosaukums - Rihtere)
  • Sinoles muižā sāka saimniekot fon Mengdenu dzimta.
  • Beļavas muiža atradās Gotharda Budberga valdījumā.
  • Turaidas cietumā nonāca Lēdurgas zemnieks Lakes Mārtiņš. Kaimiņš viņu apsūdzēja zirgu un cilvēku noburšanā, taču tiesa bija skeptiska par apsūdzētā vainu un drīzāk norādīja uz kaimiņa māņticību.
  • Rīdzinieks Melhiors Fukss (nākamais Rīgas rātskungs un birģermeistars) Leipcigā publicēja apsveikumu latviešu valodā.
  • Leidenes universitātē tika imatrikulēts Rīgas virssekretāra Johana Ūlenbroka dēls – Gerards Ūlenbroks.


Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. augusts — Johans Ulrihs fon Šverins, kas šajā laikā bija Karaļa kavalērijas eskadrona komandieris (Rittmeister), tika imatrikulēts kurzemnieku muižniecībā, pirmajā klasē ar 65 kārtas numuru.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika izdota Georga Manceļa grāmata latviešu valodā "Lettisch Vade mecum. Handbuch/ darinnen folgende sechs Stücke begriffen?" (Latviešu “Nāc man līdz(i)!”). Šis bija 1615. gada luterāņu rokasgrāmatas pārstrādāts izdevums, kas bija papildināts ar pirmo laicīga satura tekstu latviešu valodā - antīkā vēsturnieka Jozefa Flāvija stāstu par Jeruzalemes izpostīšanu. Grāmata tika iespiesta Gerharda Šrēdera tipogrāfijā, Rīgā. Pie grāmatas iespiešanas Šrēderam grūtības sagādāja latviešu valodas rakstībai atbilstošu burtu izliešana. Rezultātā grāmata maksāja veselas 10 mārkas. Lai ieinteresētu pircēju Šrēders uzraksta priekšvārdu (nepieredzēts gadījums) adresētu latviešu lasītājam: “Esmu ar lielu darbu šo grāmatu ikkatram saimniekam par labu sataisījis. […] Ja viņš nespētu baznīcā nākt, tad viņš tomēr savā mājā no savu bērnu vai no citu godīgu cilvēku, kas lasīt māk, var likties priekšā lasīties. Tāpēc neapraudi, mans draugs, to naudu, ko tu par šo grāmatu izdod, bet apdomā, kādu lielu mantu un dāvanu tu savai dvēselei esi dabūjis. Dažs izplītē un apdzer vienā dienā vairāk un tikai lielos grēkos iekrīt.” Ar šo grāmatu aizsākas veclatviešu rakstības attīstības vidējais posms (ilgst līdz 1739. gadam).
  • Ar H. Samsona gādību tika izdota Rīgas dziesmu grāmata (“Rigisches Gesangbuch”). Grāmatā ir veltījums Gustavam II Ādolfam.
  • Daugavpils cietoksnī jezuītu mūku grupa bija iestudējusi garīga satura izrādi. Šī bija pirmā teātra izrāde Daugavpilī.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]