1631. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Latvijā: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Laikapstākļi: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Sportā: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634
Kino: 1628 1629 1630 - 1631 - 1632 1633 1634

Šajā lapā ir apkopoti 1631. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads iegāja zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province. Šajā laikā starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti darbojās Altmarkas pamiera līgums.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs saskaņā ar Norčēpingas lēņa tiesībām Alsviķu muižu izlēņoja Niklausam Henrikam fon Taubem.
  • 2. augusts — Johans Ulrihs fon Šverins, kas šajā laikā bija Karaļa kavalērijas eskadrona komandieris (Rittmeister), tika imatrikulēts kurzemnieku muižniecībā, pirmajā klasē ar 65 kārtas numuru.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika izdota Georga Manceļa grāmata latviešu valodā "Lettisch Vade mecum. Handbuch/ darinnen folgende sechs Stücke begriffen?" (Latviešu “Nāc man līdz(i)!”). Šis bija 1615. gada luterāņu rokasgrāmatas pārstrādāts izdevums, kas bija papildināts ar pirmo laicīga satura tekstu latviešu valodā - antīkā vēsturnieka Jozefa Flāvija stāstu par Jeruzalemes izpostīšanu. Grāmata tika iespiesta Gerharda Šrēdera tipogrāfijā, Rīgā. Pie grāmatas iespiešanas Šrēderam grūtības sagādāja latviešu valodas rakstībai atbilstošu burtu izliešana. Rezultātā grāmata maksāja veselas 10 mārkas. Lai ieinteresētu pircēju Šrēders uzraksta priekšvārdu (nepieredzēts gadījums) adresētu latviešu lasītājam: “Esmu ar lielu darbu šo grāmatu ikkatram saimniekam par labu sataisījis. […] Ja viņš nespētu baznīcā nākt, tad viņš tomēr savā mājā no savu bērnu vai no citu godīgu cilvēku, kas lasīt māk, var likties priekšā lasīties. Tāpēc neapraudi, mans draugs, to naudu, ko tu par šo grāmatu izdod, bet apdomā, kādu lielu mantu un dāvanu tu savai dvēselei esi dabūjis. Dažs izplītē un apdzer vienā dienā vairāk un tikai lielos grēkos iekrīt.” Ar šo grāmatu aizsākas veclatviešu rakstības attīstības vidējais posms (ilgst līdz 1739. gadam).
  • Ar H. Samsona gādību tika izdota Rīgas dziesmu grāmata (“Rigisches Gesangbuch”). Grāmatā ir veltījums Gustavam II Ādolfam.
  • Daugavpils cietoksnī jezuītu mūku grupa bija iestudējusi garīga satura izrādi. Šī bija pirmā teātra izrāde Daugavpilī.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]