1605. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Latvijā: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Laikapstākļi: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Sportā: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Kino: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630).

Šajā lapā ir apkopoti 1605. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Namnieku opozīcijas cīņas rezultātā Nikolaju Eki un viņa radiniekus atcēla no rātskungu amatiem un viņu īpašumus rekvizēja.
  • Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija (valsts nozīmes piemineklis).

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 31. maijs — Sigismunds III apstiprināja Valentīnam fon Hevelnam patronāta tiesības pār Ēveles baznīcu, kā rezultātā Ēveles draudze tika nošķirta no apkārtējām bīskapa un kroņa muižām.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstoši vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļa rija).
  • 12. augusts — Zviedri turpināja postīt Rīgas pievārti, Babīti un Biķerus.
  • 23. augusts — Grāfs Mansfelds nosūtīja Rīgai vēstuli ar uzaicinājumu padoties zviedriem. Rīdzinieki šo uzaicinājumu noraidīja.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13. septembris — Pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
  • 23. septembris — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
  • 26. septembris — Kārlis IX ar savu karaspēku atstāja Rīgu un devās pretī Hodkeviča vadītajiem poļu spēkiem.
  • 27. septembris — Pie Salaspils notika kauja, kurā apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā būdams mazākumā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Pašu Zviedrijas karali no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim, kurš bija zaudējis savu zirgu, aizjāt līdz Rīgai. Šī bija lielākā kauja Polijas-Zviedrijas kara gaitā (kaujā piedalījās ap 15 000 cilvēku).
  • Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
  • Rīgas aplenkums tika pārtraukts.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mollīna tipogrāfija laida klajā Bazīlija Plīnija dziedājumu “Uzvara” (“Victotia”), kas cildina Karola Hodkeviča uzvaru pār zviedru karaspēku Salaspils kaujā.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]