31. maijs — Sigismunds III apstiprināja Valentīnam fon Hevelnam patronāta tiesības pār Ēveles baznīcu, kā rezultātā Ēveles draudze tika nošķirta no apkārtējām bīskapa un kroņa muižām.
11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstoši vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļarija).
12. augusts — Zviedri turpināja postīt Rīgas pievārti, Babīti un Biķerus.
23. augusts — Grāfs Mansfelds nosūtīja Rīgai vēstuli ar uzaicinājumu padoties zviedriem. Rīdzinieki šo uzaicinājumu noraidīja.
26. septembris — Kārlis IX ar savu karaspēku atstāja Rīgu un devās pretī Hodkeviča vadītajiem poļu spēkiem.
27. septembris — Pie Salaspils notika kauja, kurā apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā būdams mazākumā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Pašu Zviedrijas karali no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim, kurš bija zaudējis savu zirgu, aizjāt līdz Rīgai. Šī bija lielākā kauja Polijas-Zviedrijas kara gaitā (kaujā piedalījās ap 15 000 cilvēku).
Mollīna tipogrāfija laida klajā Bazīlija Plīnija dziedājumu “Uzvara” (“Victotia”), kas cildina Karola Hodkeviča uzvaru pār zviedru karaspēku Salaspils kaujā.
