1611. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Latvijā: 1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Laikapstākļi: 1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Sportā: 1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Kino: 1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614

Šajā lapā ir apkopoti 1611. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa IX nāves, tika noslēgts pamiers starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti. Līdz ar to beidzās Poļu-zviedru kara pirmais posms.
  • Polijas-Lietuvas seims nolēma inkorporēt Piltenes apgabalu kā vienu no Polijas "kroņa" apgabaliem, apvienojot to ar Inflantijas vaivadiju. Šāds lēmums izraisīja vēlāku hercoga Vilhelma Ketlera pretdarbību poļu varai.
  • Domājams, ka šajā gadā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī tika uzstādīts pirmais pulkstenis.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. oktobrisRīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
  • 28. oktobris — Polijas karalis Sigismunds III Vāsa apstiprināja Piltenes apgabalam "Piltenes statūtus". Šis Kurzemes bīskapijas muižnieka K.Zakena izstrādātais Piltenes apgabala likumu un tiesību krājums noteica Piltenes apgabala pārvaldes un tiesu iekārtu, dzimtbūšanas, laulības, mantošanas tiesības, kā arī krimināltiesības.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. decembris — tika noslēgts līgums, pēc kura Piltenes kanclers Kristofs Rappe kā kompensāciju saņēma apakšnomā uz 3 gadiem Rucavas un Nīcas muižas, kā arī visu jūrmalu no Sventājas līdz Pērkonei pie Liepājas.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hermanis Samsons Rostokā izdeva savu teoloģisko darbu „Enchiridion articulorum fidei etc.”

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Palmštruhs, Rīgā dzimušais holandiešu izcelsmes tirgotājs, Stokholmas bankas dibinātājs, pirmais Eiropā ieviesa papīra naudu. (miris 1671.)

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]