Himalaju brūnais lācis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Himalaju brūnais lācis
Ursus arctos isabellinus (Horsfield, 1826)
Himalaju brūnais lācis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Lāču dzimta (Ursidae)
Ģints Lāči (Ursus)
Suga Brūnais lācis (Ursus arctos)
Pasuga Himalaju brūnais lācis (Ursus arctos isabellinus)
Himalaju brūnais lācis Vikikrātuvē

Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām. Himalaju brūno lāci var sastapt Tjanšana, Pamira,[1] Himalaju kalnos un Pakistānas ziemeļu daļā.[2] Pastāv uzskats, ka Himalaju brūnais lācis ir izraisījis mītiskās leģendas par sniega cilvēku.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himalaju brūnais lācis ir lielākais plēsējs, kas dzīvo Himalaju kalnu reģionā

Himalaju brūnajam lācim tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir apmēram 1,5 - 2,2 m, mātītēm 1,4 - 1,8 m. Tie ir lielākie dzīvnieki, kas apdzīvo attiecīgās kalnu teritorijas. Lielākie sver apmēram 160 kg.[2] Uz skausta tiem ir izteikta muskuļu kumpa, to profils ir nedaudz ieliekts un priekškājām ir gari nagi. Nagi ir gaiši pelēki, dažreiz pat balti, to garums 8 - 10 cm.

Kažoka krāsa šiem lāčiem parasti ir gaišāka kā citiem brūnajiem lāčiem, tā ir smilšu brūna vai koši sarkanbrūna, tādēļ tos mēdz saukt arī par sarkanajiem lāčiem. Jauni lāči ir gaišāki par pieaugušajiem lačiem, mazuļiem reizēm ir balta apkakle. Pieaugušie tēviņi ir vistumšākie, bet ar laiku matojuma gali paliek balti, līdz ar to kažoks iegūst grizlilāča kažoka izskatu.[1] Ziemas laikā Himalaju brūnajiem lāčiem uzaug biezs dubults kažoks, un tā akotspalva ir apmēram 175 mm gara.[4]

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himalaju brūnais lācis galvenokārt ir veģetārietis. Tas ēd dažādus augus, augļus, ogas, sēklas, saknes un gumus. Bet pie izdevības tas nomedī dažādus grauzējus: žurkas, peles, vāveres un murkšķus; ežus un zivis. Retu reizi lāči uzbrūk mājlopiem: liellopiem un aitām.[2]

Himalaju brūnais lācis guļ ziemas miegu apmēram 5 - 7 mēnešus; no novembra līdz aprīlim. Miega laikā lāča ķermeņa temperatūra ir pazemināta, un sirds puksti ir retāki. Kā visi lāči arī Himalaju brūnais lācis ir vientuļnieks, un tikai mātes ar bērniem dzīvo ģimenēs. Riesta laikā no maija līdz jūnijam tēviņš ar mātīti pavada kopā apmēram 2 nedēļas. Mātīte pārojas tikai katru trešo vai ceturto gadu, šo intervālu iespaido arī augsto kalnu retinātais gaiss.[2] Parasti piedzimst 2 mazuļi, lai gan var piedzimt arī trīs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]