Pāriet uz saturu

Horvātijas Neatkarīgā valsts

Vikipēdijas lapa
Nezavisna Država Hrvatska
Horvātijas Neatkarīgā valsts
Trešā reiha marionešu valsts (1941–1945)
Fašistiskās Itālijas protektorāts (1941–1943)

1941 – 1945
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Lijepa naša domovino
("Mūsu skaistā tēvzeme")
Location of valsts
Location of valsts
Horvātijas Neatkarīgā valsts 1943. gadā
Pārvaldes centrs Zagreba
Valoda(s) horvātu valoda
Reliģija Romas katolicisms, sunnītu islāms
Valdība Fašistiska totalitārā diktatūra (1941–1945) un konstitucionālā monarhija (1941–1943)
Poglavņiks
 - 1941–1945 Ante Paveličs
Karalis
 - 1941–1943 Tomislavs II
Premjerministrs
 - 1941–1943 Ante Paveličs
 - 1943–1945 Nikola Mandičs
Vēsturiskais laikmets Otrais pasaules karš
 - Pasludināta valsts 1941. gada 10. aprīlī
 - Dalmācijas iegūšana un monarhijas atcelšana 1943. gada 8. septembrī
 - Izformēta valdība 1945. gada 8. maijā
Platība
 - 1941 115 133 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1941. gadā 6 500 000 
     Blīvums 56,5 /km² 
Nauda HNV kuna

Horvātijas Neatkarīgā valsts (horvātu: Nezavisna Država Hrvatska, NDH, vācu: Unabhängiger Staat Kroatien), bija Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas marionešu valsts Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās Dienvidslāvijas karalistes teritorijā pēc Ass valstu iebrukuma. 1945. gada 6. maijā, kad vācu armija bija gandrīz pilnībā atkāpusies no Balkāniem, Horvātijas valdība pameta Zagrebu. Tajā pašā mēnesī Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija Josipa Broza Tito vadībā pilnībā pārņēma Horvātijas Neatkarīgo valsti.

Tās teritoriju veidoja lielākā daļa no mūsdienu Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas, kā arī mazākas teritorijas no Serbijas un Slovēnijas. 1941. gadā valstī dzīvoja 6,64 miljoni iedzīvotāju, tās platība bija 102,7 tūkstoši km².

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]