Horvātijas Neatkarīgā valsts

	Nezavisna Država Hrvatska ; Horvātijas Neatkarīgā valsts
	Trešā reiha marionešu valsts (1941–1945); Fašistiskās Itālijas protektorāts (1941–1943)
Karogs	Ģerbonis
	Himna; Lijepa naša domovino; ("Mūsu skaistā tēvzeme")
	Location of valstsHorvātijas Neatkarīgā valsts 1943. gadā
Pārvaldes centrs	Zagreba
Valoda(s)	horvātu valoda
Reliģija	Romas katolicisms, sunnītu islāms
Valdība	Fašistiska totalitārā diktatūra (1941–1945) un konstitucionālā monarhija (1941–1943)
	Poglavņiks
- 1941–1945	Ante Paveličs
Karalis
- 1941–1943	Tomislavs II
	Premjerministrs
- 1941–1943	Ante Paveličs
- 1943–1945	Nikola Mandičs
Vēsturiskais laikmets	Otrais pasaules karš
- Pasludināta valsts	1941. gada 10. aprīlī
- Dalmācijas iegūšana un monarhijas atcelšana	1943. gada 8. septembrī
- Izformēta valdība	1945. gada 8. maijā
	Platība
- 1941	115 133 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1941. gadā	6 500 000
Blīvums	56,5 /km²
Nauda	HNV kuna

	Nezavisna Država Hrvatska ; Horvātijas Neatkarīgā valsts
	Trešā reiha marionešu valsts (1941–1945); Fašistiskās Itālijas protektorāts (1941–1943)
Karogs	Ģerbonis
	Himna; Lijepa naša domovino; ("Mūsu skaistā tēvzeme")
	Location of valstsHorvātijas Neatkarīgā valsts 1943. gadā
Pārvaldes centrs	Zagreba
Valoda(s)	horvātu valoda
Reliģija	Romas katolicisms, sunnītu islāms
Valdība	Fašistiska totalitārā diktatūra (1941–1945) un konstitucionālā monarhija (1941–1943)
	Poglavņiks
- 1941–1945	Ante Paveličs
Karalis
- 1941–1943	Tomislavs II
	Premjerministrs
- 1941–1943	Ante Paveličs
- 1943–1945	Nikola Mandičs
Vēsturiskais laikmets	Otrais pasaules karš
- Pasludināta valsts	1941. gada 10. aprīlī
- Dalmācijas iegūšana un monarhijas atcelšana	1943. gada 8. septembrī
- Izformēta valdība	1945. gada 8. maijā
	Platība
- 1941	115 133 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1941. gadā	6 500 000
Blīvums	56,5 /km²
Nauda	HNV kuna

Horvātijas Neatkarīgā valsts (horvātu: Nezavisna Država Hrvatska, NDH, vācu: Unabhängiger Staat Kroatien), bija Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas marionešu valsts Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās Dienvidslāvijas Karalistes teritorijā pēc Ass valstu iebrukuma. 1945. gada 6. maijā, kad vācu armija bija gandrīz pilnībā atkāpusies no Balkāniem, Horvātijas valdība pameta Zagrebu. Tajā pašā mēnesī Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija Josipa Broza Tito vadībā pilnībā pārņēma Horvātijas Neatkarīgo valsti.

Tās teritoriju veidoja lielākā daļa no mūsdienu Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas, kā arī mazākas teritorijas no Serbijas un Slovēnijas. 1941. gadā valstī dzīvoja 6,64 miljoni iedzīvotāju, tās platība bija 102,7 tūkstoši km².

Attiecības nacistisko Vāciju

Trešais reihs atzina Horvātijas Neatkarīgo valsti kā sabiedroto un sniedza tai militāru un loģistisku atbalstu, īpaši cīņā pret partizānu pretestību. Vienlaikus Vācija izmantoja NDH teritoriju savām stratēģiskajām vajadzībām Balkānos, uzturot tur karaspēku un nosakot galvenos politiskos lēmumus. Vācija arī palīdzēja režīmam nostiprināt varu un veicināja ustašu ideoloģijas izplatīšanos, kas bija cieši saistīta ar nacistisko rasismu un totalitārismu.

Saskaņā ar nacistisko rasu ideoloģiju, slāvi (ieskaitot krievus, poļus, serbus, horvātus u.c.) tika uzskatīti par "zemāku rasi", kas nebija piemērota pilnvērtīgai līdzdalībai vācu "Jaunajā Eiropā". Neskatoties uz ideoloģiju, nacistiskā Vācija pieļāva izņēmumus politiski izdevīgās situācijās. Horvāti bija viens no šādiem gadījumiem. Ustašu propaganda (un daļēji arī Trešā reiha aprindas) centās pierādīt, ka horvāti nav "īstie slāvi", bet drīzāk ir āriskās izcelsmes. Vācieši uzskatīja, ka serbi ir cieši saistīti ar krieviem un pareizticību, un tādēļ viņus uzskatīja par daudz bīstamākiem un mazāk "pārveidojamiem". Horvāti, būdami pārsvarā katoļi, tika uzskatīti par "kultūras ziņā tuvākiem Rietumiem", tāpēc bija "pieciešamāki".