Edmunds Gustavs Albrehts Huserls (vācu: Edmund Gustav Albrecht Husserl; dzimis 1859. gada 8. aprīlī, miris 1938. gada 26. aprīlī) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenes un Freiburgas Universitātēs. Viņa galvenie darbi ir "Pētījumi loģikas jomā" (1900—1901), "Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" (1936), "Pirmā filozofija" (1936—1939).
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Huserlam piedāvāja katedru Freiburgas Universitātē, ko viņš pieņēma. Pēc kara beigām viens no viņa skolniekiem no 1922. līdz 1925. gadam bija Teodors Celms.
Huserla uzskatu pamatā ir Platona, Leibnica un Brentāno mācības. Teorētiskais mērķis ir pārvērst filozofiju precīzā zinātnē, balstīt to zinātniskajās atziņas uz tīrās loģikas pamatiem. Tāpēc Huserls mēģināja izdalīt loģikas kategorijas un likumus. Pretendējot uz pasaules uzskata ziņā neitrālu pozīciju filozofijā, Huserls centās izdalīt "tīro apziņu", kas būtu nošķirta no konkrētā subjekta (indivīda) esamības un apziņas, lai panāktu "tīras būtības" Platona objektīvā ideālisma garā. Būtībām "ir nozīme", taču pašām par sevi tām nav esamības. Huserla skatījumā izziņas priekšmets, tās objekts ārpus uz to vērstās subjekta apziņas neeksistē. Priekšmets atklājas (un tiek radīts) uz to vērstās intuīcijas rezultātā. Patiesības kritērijs ir subjekta personīgie pārdzīvojumi. Huserla idejas stipri ietekmēja Rietumu filozofijas tālāko attīstību, kļūstot par pamatu Hartmaņa "kritiskajai ontoloģijai", amerikāņu un britu neoreālisma skolām un lielā mērā vācu eksistenciālismam.
Nozīmīgi ir arī tas, ka Huslera sekretāre bija svētā Edīte Šteina, kuru vēlāk pāvests Jānis Pāvils II pasludināja par Eiropas līdzaizbildni un kas ir devusi lielu ieguldījumu fenomenoloģijas attīstībā