Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1223. gada igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Sakaliešu, ugauņu un krievu karagājiens virzījās pret letu un līvu novadiem.
Datums1223. gada marts
VietaImeras, Trikātas, Rozulas, Metsepoles un Turaidas zemes
IznākumsTika nodedzināti visi šo letu un līvu novadu ciemi un katoļu baznīcas
Karotāji
Sakalas un Ugaunijas karavīri,
Vīlandes, Tērbatas un Otepē krievu garnizoni
Rīgas krustneši,
līvu un letu karavīri,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri
Sakalas un Ugaunijas novadu vecākie,
Vīlandes krievu garnizona vadonis Varemārs†
ordeņa mestrs Folkvīns,
Turaidas, Metsepoles, Tālavas zemju vecākie
Zaudējumi
ap 600 nogalināto

1223. gada Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju notika 1223. gada martā un bija kā atriebības karagājiens pēc letu karagājiena uz Ugauniju, ko vadīja Ramēķis un Varigerbs un krustnešu, līvu un letu karagājiena uz Sakalu tā paša gada sākumā. Tajā piedalījās sakaliešu un ugauņu karaspēki, kuriem piebiedrojās krievu garnizoni, ko igauņi bija uzaicinājuši pie sevis sacelšanās laikā. Viņi izpostīja Imeras, Trikātas, Rozulas, Metsepoles un Turaidas novadus un nodedzināja visus šo letu un līvu novadu ciemus un katoļu baznīcas [1]. Iebrucēji sapulcējās Lēdurgas ciemā un devās ar kara laupījumu mājup, tomēr viņus panāca letu karavadonis Ramēķis un kaujā nogalināja Vīlandes krievu garnizona vadoni Varemāru.

Arī krustneši nolēma no Rīgas doties vajāt igauņu iebrucējus. Viņiem piebiedrojās Zobenbrāļu ordeņa brāļi no Siguldas un Cēsīm un liels skaits līvu un letu karavīru. Pa Gaujas labā krasta ceļu viņi panāca igauņu karaspēku pie Imeras tilta (pāri Jumaras upei) un smagā kaujā uzvarēja tos.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]