Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas
Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas
Latviešu izdevuma vāks, uz kura attēlota stilizēta kurdeļa medību aina
Autors(-i) Staņislavs Lems
Oriģinālais
nosaukums
Dzienniki gwiazdowe
Valsts Karogs: Polija Polija
Valoda poļu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdota 1953. gadā
Izdota latviski 1975. gadā (daļēji)

Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas (poļu: Dzienniki gwiazdowe) ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisku stāstu cikls. Stāsti veltīti izdomāta varoņa — astronauta un kosmosa pētnieka Ijona Klusā — piedzīvojumiem; tie uzrakstīti ar Lemam raksturīgo humoru, kas vietām ir vairāk grotesks, vietām pāriet rūgtā ironijā, taču skar nopietnus zinātnes, socioloģijas un filozofijas jautājumus. Cikla stāstiem ir vai nu dienasgrāmatu forma, kur aprakstīti Ijona Klusā iespaidi viņa ceļojumos, vai arī tie sarakstīti kā atmiņu stāsti. "Dienasgrāmatām" var atrast dažas kopīgas iezīmes ar "Gulivera ceļojumiem" vai barona Minhauzena piedzīvojumiem, tomēr, kā raksta pats Lems, tāda līdzība nav bijusi ieplānota.

Cikla stāstu numerācija nesākas no pirmā un tie nav numurēti pēc kārtas. Ijons Klusais "Divdesmitajā ceļojumā" paskaidro, ka daži ceļojumi notikuši telpā, daži — laikā, tādēļ pirmais ceļojums nav iespējams, jo vienmēr var aizceļot pagātnē pirms pirmā ceļojuma, kurš tad kļūs par otro un tā bez gala. "Divdesmit sestajā un pēdējā" ceļojumā pastāstīts, kad un kādēļ Ijons sācis rakstīt savas dienasgrāmatas. "Dienasgrāmatu" lappusēs bieži minēts cits Lema personāžs profesors Tarantoga — zinātnieks, enciklopēdists, Ijona Klusā tuvs draugs un kolēģis.

Pirmais cikla stāsts ar nosaukumu "Galaktiskie stāsti. No slavenā zvaigžņu ceļotāja Ijona Klusā piedzīvojumiem. Divdesmit trešais ceļojums" publicēts 1953. gada 27. decembrī nedēļrakstā Życie Literackie (vēlāk šim stāstam dots 24. numurs). Pēdējais stāsts "Ijona Klusā pēdējais ceļojums" publicēts 1996. gadā žurnālā Playboy vācu valodā.[1]

Daļa "Dienasgrāmatu" izdotas latviešu valodā 1975. gadā sērijā "Fantastikas pasaulē" kopā ar stāstiem "No Ijona Klusā atmiņām" un filozofiski fantastisko romānu "Balss no debesīm" (tulkojis Voldemārs Meļinovskis).[2]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Septītais ceļojums". Aprakstīta neordināra situācija ar laika dubultošanos, kur varonis satiek pats sevi, kā arī satīra par darbiniekiem, kas imitē strādāšanu.
  • "Astotais ceļojums". Apskatīta cilvēces tagadne un pagātne no citplanētiešu viedokļa, parodēts kreacionistu uzskats par dzīvības rašanos.
  • "Vienpadsmitais ceļojums". No vienas puses, tiek parodēti stāsti par robotu sacelšanos un spiegu romāni. No otras puses, aprakstīta sabiedrība, kur visi cits citu tur aizdomās, neuzticas viens otram, ziņo par katru iemeslu — robotu sabiedrība, kur visi īstenībā ir cilvēki, bet spiesti maskēties par robotiem. Sižets turpinās cikla "No Ijona Klusā atmiņām" stāstā "Veļas mazgāšanas traģēdija", kur ir pretēja situācija — roboti uzdod sevi par cilvēkiem.
  • "Divpadsmitais ceļojums" (tulkots arī latviski). Ijons Klusais dodas uz Amauropijas planētu Ciklopa zvaigznājā, lai izmēģinātu uz planētas mežonīgajiem iedzīvotājiem ierīci laika paātrināšanai un palēnināšanai. Klusais paātrina Amauropijas civilizācijas attīstības vēsturi — no pilnīgiem mežoņiem viņi drīz pāriet uz pirmatnējo kopienu, tad uz verdzības iekārtu, viduslaikiem un sasniedz Zemes 20. gadsimta sākuma līmeni. Ijons Klusais visu laiku mēģina iemācīt aborigēniem kaut ko labu, bet viņi saprot Kluso nepareizi. Klusais pārmaiņus kļūst gan par dievību, gan par nožēlojamu asociālu elementu. Amauropijas aborigēnu tēlos var saskatīt satīru par cilvēci.
  • "Trīspadsmitais ceļojums". Ijons Klusais pūlas sameklēt kosmisko labdari skolotāju Ohu, bet kļūst par apsūdzēto Pintas un Pantas antiutopiskajās planētās. Pinta ir appludināta planēta, kur tiek dievinātas zivis. Agrāk Pinta bija tuksnešaina, bet organizācija, kam bija uzdevums apūdeņot planētu, lieliski paveica savu uzdevumu, taču ieguva lielas pilnvaras, kuras pēc darba izpildes negribēja zaudēt. Tādēļ apūdeņošana tika bezjēdzīgi turpināta un ūdens līmeņa paaugstināšana kļuva par "lielo mērķi", ko nevar apstrīdēt, nekļūstot par "valsts ienaidnieku". Savukārt Pantas iedzīvotāji ir bezpersoniski saskaņā ar "mūžības protēzes" projektu.
  • "Četrpadsmitais ceļojums" (tulkots arī latviski). Grotesks stāsts par dzīvi uz Teļa zvaigznāja Enteropijas planētas, par tās svešajām paražām un tikumiem. Stāsts pārbagāts ar neparastiem, nesaprotamiem vārdiem un jēdzieniem, tādējādi autors mēģina likt lasītājam iztēloties sevi Ijona Klusā vietā. Klusais medī milzīgus dzīvniekus — kurdeļus, ko jāmedī no iekšpuses, mēģina izdibināt, kas ir noslēpumainās sepulas, iekļūstot dažādos, tai skaitā nāvējošos, incidentos. Par laimi, uz Enteropijas bojā gājušas būtnes tiek kopētas no speciāla rezerves fonda. Šajā stāstā autors arī ironizē par cilvēka un mākslīgā intelekta attiecībām — bojātās elektronu smadzenes nespēj pienācīgi stāstīt anekdotes un veikt kuģa orbītas aprēķinus. 2007. gadā pēc šī stāsta uzņemtajā vācu seriālā Ijon Tichy: Raumpilot elektronu smadzenes attēlotas kā pilnvērtīgs personāžs Halucinella. 14. ceļojuma sižeta turpinājums ir fantastiskais romāns "Apskate uz vietas" (latviski nav tulkots).
  • "Astoņpadsmitais ceļojums". Aprakstīta Visuma radīšana, izmantojot īpaši ieprogrammētu elektronu, kas virzās atpakaļ laikā, kamēr ļauno garu vārdos nosaukti laboranti liek neparedzētus šķēršļus.
  • "Divdesmitais ceļojums". Klusais dodas uz 2661. gadu, lai vadītu vēstures izlabošanas programmu. Stāstā ir gan satīra par apgalvojumiem, ka cilvēcei savulaik palīdzējuši citplanētieši vai atnācēji no nākotnes, tā arī satīra par zinātnieku kolektīviem, kuros valda karjerisms un intrigu vērpšana.
  • "Divdesmit pirmais ceļojums". Savā ziņā 20. ceļojuma turpinājums. Lai izbēgtu no laika cilpām, Ijons Klusais dodas cik vien iespējams tālu — uz Dihtonijas planētu, kas atrodas 1000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tur viņš viesojas slepenā klosterī pie mūkiem — robotiem, kur pēta planētas vēsturi. Tās iedzīvotāji kādreiz bijuši tādi paši kā cilvēki, bet, bezatbildīgi pielietojot augsti attīstītas zinātnes sasniegumus, neatgriezeniski zaudējuši visu cilvēcisko.
  • "Divdesmit otrais ceļojums" (tulkots arī latviski). Ijons Klusais meklē uz dažādām planētām savu pazaudēto kabatas nazīti. Uz Andrigonas planētas viņš viesojas vietējo skolnieku izlaiduma eksāmenā, kur tiek pierādīts, ka dzīvība uz Zemes nav iespējama. Uz meodracitiešu planētas viņš uzklausa katoļu misionāra Lacimona tēva grūtsirdīgo stāstu par citplanētiešu pievēršanu kristietībai un problēmām ateisma izplatības kosmosā dēļ.
  • "Divdesmit trešais ceļojums" (tulkots arī latviski). Ijons Klusais apmeklē bžutiešu mazo planētu, ko iepriekšējā ceļojumā pieminējis Lacimona tēvs. Uz planētas ir tik maz vietas, ka bžutieši spiesti atpūsties, "izputekšņoti" atomos speciālā aparātā, lai lieki neaizņemtu vietu. Kad nepieciešams, aparāts bžutiešus sintezē no jauna. Šo procedūru izmēģina arī Ijons Klusais. Stāstā apskatītas filozofiskās problēmas, kas varētu rasties, kopējot saprātīgas būtnes.
  • "Divdesmit ceturtais ceļojums" (tulkots arī latviski). Ijons Klusais nejauši atklāj indiotu planētu. Viņš sameklē pēdējos dzīvus palikušos iedzīvotājus, no kuriem uzzina planētas vēsturi. Sabiedrība šeit sastāvējusi no cieneņiem (buržuāzijas), spiritiem (garīdzniekiem) un čakleņiem (strādniekiem). Attīstoties automatizācijai, sākās preču pārprodukcija un bezdarbs — izsalkušajiem čakleņiem nebija naudas, lai iegādātos preces. Lai ieviestu kārtību un atrisinātu problēmas, tika nolemts uzbūvēt īpašu pārvaldes mašīnu — Brīvprātīgo Absolūtās Kārtības Izplatītāju, kuras mērķis būtu pilnīga harmonija. Mašīna vispirms izgatavoja robotus, kas izpirka visas preces, bet pēc tam uzbūvēja Varavīksnes Pili. Visi indioti, kas iegāja pilī, tika pārstrādāti par spīdošiem diskiem, kurus roboti pēc tam salika uz laukiem glītos rakstos, turklāt tas notika "piespiedu brīvprātīgā" kārtā. Ijona Klusā acu priekšā tiek ieaicināti Pilī arī pēdējie indioti. Mašīna piedāvā arī Ijonam Klusajam sekot indiotiem, taču viņš atbild, ka nav jau indiots, un steigšus pamet planētu.
  • "Divdesmit piektais ceļojums" (tulkots arī latviski). Sākumā aprakstītas filozofiskas debates par plēsīgiem kosmiskajiem kartupeļiem, ko atrisina profesors Tarantoga, pēc tam Ijona Klusā un Tarantogas veltīgās pūles satikties. Stāsta beigās Klusais skatās Tarantogas videoierakstu par piecdzimumu būtņu — piecmešu dzīvi uz karstas, pusšķidras planētas. Piecmeši strīdas par dzīvības varbūtību uz aukstākām planētām, un viņu skolotājs pierāda, ka dzīvība uz tādām nav iespējama. Stāsts par piecmešiem ir parodija par antropocentrismu un antropomorfismu.
  • "Divdesmit sestais un pēdējais ceļojums". Satīra par Auksto karu. Autors izsmej politiku ASV, kur piezemējies galvenais varonis, nejauši noturējis Zemi par citu planētu — Meopseru. Stāstā arī pieminēts, ka Ijons uzrakstījis savas dienasgrāmatas četru nedēļu laikā kā atbildi uz dažādiem nekompetentiem starpgalaktisko ceļojumu aprakstiem un kosmonautikas teorijām. Vēlāk Lems izslēdz šo stāstu no cikla, pieminot priekšvārdā, ka 26. ceļojums izrādījies apokrifs.
  • "Divdesmit astotais ceļojums". Stāstā aprakstīti Ijona Klusā senči, sākot ar Anonimusu Kluso. Stāsts ir parodija par senas muižnieku dzimtas vēsturi, tajā groteskā formā aprakstīti izdomātu neordināru personību likteņi. Tas ir arī romānu parodija par starpzvaigžņu ekspedīcijām, kurās mērķi sasniedz tikai kosmonautu tāli pēcteči. Tiek apskatīta cilvēka, kurš spiests pavadīt laiku ilgā izolācijā raķetē, psiholoģija, kā arī atšķirību uztvere starp virtuālo un reālo pasauli.
  • "Par drakona izdevīgumu". Aprakstīts Ijona Klusā lidojums uz Abrāzijas planētu Valzivs zvaigznājā. Tur viņš pēta vietējo drakonu (milzīgu gliemjveidīgu radījumu), uz kura balstās visa planētas ekonomika un kura bojāeja izraisītu globālu krīzi.
  • "Ijona Klusā pēdējais ceļojums". Pēc ilga ceļojuma nonācis atpakaļ uz Zemes, Klusais konstatē radikālas pārmaiņas dzīvē. Izrādās, ka tagad bērnus var ieņemt internetā (lai tas nenotiktu pret recipienta gribu, jāliek speciāli programmu filtri), kā arī pastāv iespēja tikt "fantomizētam", ja kāds attālināti nolasa cilvēka personību (lai tas nenotiktu, jāekranējas Faradeja būrī). Aprakstīti dažādi citi Ijona Klusā piedzīvojumi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Последнее путешествие на fantlab (krieviski)
  2. Staņislavs Lems. Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi. Balss no debesīm. Rīga : Zinātne, 1975

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]