Itāļu streiks
Politika |
---|
Veidi |
Likumdošana un tiesību akti |
Politiskās sistēmas |
Procesi |
Zinātne |
Itāļu streiks (dažkārt sauc par work-to-rule) ir protesta forma, kurā darbinieki stingri ievēro savus darba pienākumus un noteikumus, no tiem neatkāpjoties un tos nepārsniedzot. Šī protesta akciju metode ir ļoti efektīva, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama produktivitātes krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem uzņēmumam.
"Itāļu streiku" ir grūti apkarot ar pret streiku vērsto likumu palīdzību, un tā iniciatorus praktiski nav iespējams saukt pie atbildības, jo formāli viņi rīkojas stingri saskaņā ar noteikumiem.
Termina izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Itāļu streiks" pirmo reizi plašāk tika pielietots un aprakstīts Itālijā 20. gadsimta sākumā, kad rūpniecības strādnieki, īpaši dzelzceļa darbinieki un transporta sektora darbinieki, mēģināja izmantot likumu stingru ievērošanu kā līdzekli, lai izdarītu spiedienu uz saviem darba devējiem. Tā vietā, lai uzsāktu tradicionālu streiku, kas būtu atklāta darba pārtraukšana, viņi sāka darbu veikšanu ļoti rūpīgi un precīzi, pēc katras instrukcijas, katra noteikuma un standarta.
Šī taktika kļuva populāra, jo bieži vien noteikumi un amatu apraksti bija tik birokrātiski un sarežģīti, ka, tos stingri ievērojot, radās neefektivitāte. Darba devēji un organizācijas bieži paļaujas uz darbinieku elastību, veicot uzdevumus ārpus stingrajiem noteikumiem, lai uzturētu vienmērīgu darba plūsmu. Kad darbinieki sāk “spēlēt pēc noteikumiem”, birokrātiskie procesi kļūst nevadāmi un produktivitāte ievērojami samazinās.
Piemēri vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānija – 1968. gada dzelzceļa streiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nozīmīgs piemērs bija 1968. gada work-to-rule streiks Lielbritānijas dzelzceļa darbinieku vidū. Strādnieki protestēja pret sliktajiem darba apstākļiem un zemo algu, stingri ievērojot noteikumus un procedūras, kas būtiski palēnināja dzelzceļa sistēmas darbību. Tā vietā, lai pilnībā pārtrauktu darbu, dzelzceļa darbinieki veica darbu precīzi pēc noteikumiem, kas izraisīja kavējumus un lielus traucējumus transporta sistēmā.
Francija – 1970. gadu beigas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1970. gados Francijā notika ievērojami protesti no pasta un telekomunikāciju darbinieku puses, kas bija neapmierināti ar darba apstākļiem un prasīja labākus nosacījumus. Work-to-rule taktika šajos gadījumos bija īpaši efektīva, jo birokrātiskais darbs šajās nozarēs bieži vien balstījās uz elastību un darbinieku iniciatīvu, kas ikdienā ļāva procesiem ritēt gludi. Kad darbinieki sāka stingri ievērot visas noteiktās vadlīnijas un prasības, tas radīja būtiskus darbības traucējumus. Piemēram, pasts tika piegādāts ar lieliem kavējumiem, jo darbinieki, ievērojot katru procedūru precīzi, būtiski palēnināja procesu.
Francija – 2021. gada Amazon darbinieku protest
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā Amazon darbinieki Francijā izmantoja work-to-rule taktiku, lai protestētu pret pārslodzi un nepietiekamu drošības pasākumu ievērošanu, īpaši pandēmijas laikā. Viņi strādāja lēnāk un precīzi pēc noteikumiem, kas būtiski ietekmēja preču piegādes ātrumu un loģistiku.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|