Kijivas vaivadija

Województwo kijowskie Київське воєводство Kijivas vaivadija Polijas-Lietuvas ūnijas vaivadija ← 1471 – 1793 →   → Karogs Ģerbonis Kijivas vaivadija Polijas-Lietuvas ūnijā 1635. gadā. Pārvaldes centrs Kijiva (1471–1667) Žitomira (1667–1793) Politiskā struktūra Vaivadija Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Simona Oleļkoviča nāve 1470. gads  - Izveidota 1471. gads  - Ļubļinas ūnija 1569. gada 1. jūlijs  - Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1648. gada 25. janvāris  - Andrusovas pamiers 1667. gada 30. janvāris  - 2. Polijas-Lietuvas dalīšana 1793. gada 23. janvāris Platība  - 1793 200 000 km² Iedzīvotāju skaits  - 1793. gadā 500 000       Blīvums 2,5 /km²

Kijivas vaivadija (poļu: województwo kijowskie, latīņu: Palatinatus Kioviensis, ukraiņu: Київське воєводство) bija administratīvā iedalījuma un vietējās pārvaldes vienība Lietuvas dižkunigaitijā no 1471. līdz 1569. gadam un kā daļa no Polijas kroņa zemēm no 1569. līdz 1793. gadam, kā daļa no Polijas kroņa Mazpolijas provinces.

Vaivadija tika nodibināta 1471. gadā īsi pēc pēdējā Kijivas kņaza Simona Oleļkoviča nāves un Kijivas kņazistes (Lietuvas dižkunigaitijas vasaļvalsts) iekļaušanas Lietuvas lielkņazistē.

Vēsture

Vaivadija tika izveidota 1471. gadā pēc karaļa Kazimira IV Jagellona pavēles drīz pēc Simona Oleļkoviča nāves. Tā aizstāja agrāko Kijivas kņazisti, kuru pārvaldīja lietuviešu-rutēņu Oleļkoviču kņazi (kas saistīti ar Aļģirda dzimtu un Olšansku ģimeni).

Tās pirmais administratīvais centrs bija Kijiva, bet, kad pilsēta 1667. gadā ar Andrusovas līgumu tika nodota Krievijai, galvaspilsēta pārcēlās uz Žitomiru (poļu: Żytomierz), kur tā palika līdz 1793. gadam.

Tā bija lielākā Polijas un Lietuvas ūnijas vaivadija pēc zemes platības, cita starpā aptverot Zaporižjas kazaku zemi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kijivas vaivadija.