Kijivas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Województwo kijowskie
Київське воєводство
Kijivas vaivadija
Žečpospolitas province

1471 – 1793
 

Ģerbonis of

Ģerbonis

Location of
Location of
Kijivas vaivadija Polijas-Lietuvas ūnijā 1635. gadā.
Pārvaldes centrs Kijiva (1471–1667)
Žitomira (1667–1793)
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Simona Oleļkoviča nāve 1470. gads
 - Izveidota 1471. gads
 - Ļubļinas ūnija 1569. gada 1. jūlijs
 - Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1648.—1649. gads
 - Andrusovas pamiers 1667. gada 30. janvāris
 - 2. Polijas-Lietuvas dalīšana 1793. gada 23. janvāris
Platība
 - 1793 200 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1793. gadā 500 000 
     Blīvums 2,5 /km² 

Kijivas vaivadija (poļu: województwo kijowskie, latīņu: Palatinatus Kioviensis, ukraiņu: Київське воєводство) bija administratīvā iedalījuma un vietējās pārvaldes vienība Lietuvas dižkunigaitijā no 1471. līdz 1569. gadam un kā daļa no Polijas kroņa zemēm no 1569. līdz 1793. gadam, kā daļa no Polijas kroņa Mazpolijas provinces.

Vaivadija tika nodibināta 1471. gadā īsi pēc pēdējā Kijivas kņaza Simona Oleļkoviča nāves un Kijivas kņazistes (Lietuvas dižkunigaitijas vasaļvalsts) iekļaušanas Lietuvas lielkņazistē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaivadija tika izveidota 1471. gadā pēc karaļa Kazimira IV Jagellona pavēles drīz pēc Simona Oleļkoviča nāves. Tā aizstāja agrāko Kijivas kņazisti, kuru pārvaldīja lietuviešu-rutēņu Oleļkoviču kņazi (kas saistīti ar Aļģirda dzimtu un Olšansku ģimeni).[1][2]

Tās pirmais administratīvais centrs bija Kijiva, bet, kad pilsēta 1667. gadā ar Andrusovas līgumu tika nodota Krievijai, galvaspilsēta pārcēlās uz Žitomiru (poļu: Żytomierz), kur tā palika līdz 1793. gadam.

Tā bija lielākā Polijas un Lietuvas ūnijas vaivadija pēc zemes platības, aptverot arī Zaporižjas kazaku zemi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Wayback Machine». web.archive.org. 2008-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-30. Skatīts: 2023-01-03.
  2. «Леонтій Войтович. Князівські династії Східної Європи.». izbornyk.org.ua. Skatīts: 2023-01-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]