Jānis Ansons
| Jānis Ansons | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Jānis Voldemārs Ansons |
| Dzimis |
1888. gada 8. aprīlī Rīga, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
| Miris |
1935. gada 16. novembrī Rīga, Latvijas Republika |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | impresionisms, reālisms |
Jānis Voldemārs Ansons (1888. gada 8. aprīlis — 1935. gada 16. novembris) bija latviešu gleznotājs, viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Ansons dzimis 1888. gada 8. aprīlī Rīgā. Mācījies Venjamiņa Blūma mākslas skolā, R. Pētersona mākslas amatnieku darbnīcās, beidzis Rīgas amatniecības skolu (1909), Rīgas pilsētas mākslas skolu (1911), kur mācījies pie Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Berharda Borherta.
Studējis glezniecību Minhenē (1921) un Berlīnes Mākslas akadēmijā, bet 1922. gadā bijis Latvijas Mākslas akadēmijas students. Piedalījies cīņās pret Bermontu. Strādājis par zīmētāju Zemkopības ministrijas lauku būvniecības nodaļā (1918-1921), Rīgas pilsētas mākslas muzejā kā direktora Vilhelma Purvīša palīgs (1921-1926)[2], kā arī par Purvīša asistentu Latvijas universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas darbnīcā (1922-1935)[3]. Pildījis arī skolotāja pienākumus Rīgas pilsētas amatniecības skolā.[4] Miris 1935. gada 16. novembrī, apbedīts Rīgas Meža kapos.
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenokārt gleznojis ainavas[5], klusās dabas, arī aktus. Mākslinieks tiek pieskaitīts impresionistu reālistu pārstāvjiem, kurus ietekmējusi vācu glezniecība. Bez glezniecības nodarbojies arī grafikā[6], lietišķajā mākslā, reklāmas nozarē, pilsētas, skatlogu un svētku sarīkojumu dekorēšanā.[7]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1911. gada. Aktīvi piedalījies no 1921. gada Neatkarīgo mākslinieku vienības rīkotajās izstādēs, būdams arī viens no tās dibinātājiem un valdes locekļiem. No 1923. līdz 1925. gadam vienību pārstāvējis Izglītības ministrijas Mākslas padomē.
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.
- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 26. lpp.
- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 26. lpp
- ↑ «1915 – 1940. g. Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijā.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 240.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 325.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 192.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 420.-422.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|