Jānis Dripe
| Jānis Dripe | |
|---|---|
| Latvijas Republikas kultūras ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 20. septembris — 1995. gada 21. decembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Valdis Birkavs Māris Gailis |
| Priekštecis | Raimonds Pauls |
| Pēctecis | Ojārs Spārītis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1953. gada 18. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Tēvs | Andrejs Dripe |
| Māte | Zigrīda Dripe |
| Profesija | arhitekts, diplomāts |
| Augstskola | RPI |
Jānis Dripe (dzimis 1953. gada 18. janvārī Rīgā) ir latviešu arhitekts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts. Latvijas Republikas Kultūras ministrs (1993—1995), Latvijas vēstnieks Zviedrijā (1996—2001), vēlāk Apvienotajā Karalistē (2002—2005). No 2006. līdz 2011. gadam J. Dripe bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1953. gadā Rīgā skolotāju Andreja Dripes un viņa sievas Zigrīdas ģimenē.[1] Bērnībā dzīvoja Palsmanē, no 1960. gada dzīvoja pie tēva vecākiem Rīgā, sāka mācīties Rīgas 44. vidusskolā, tad pārcēlās uz Cēsīm, kur viņa tēvs līdz 1969. gadā strādāja Cēsu darba kolonijā nepilngadīgajiem.[2]
Studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē, bija Latvijas Radošo savienību Kultūras padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk priekšsēdētājs (1991—1993) un Latvijas Arhitektu Savienības priekšsēdētājs (1993—1996). 1993. gadā J. Dripe kļuva par kultūras ministru Valda Birkava valdībā. 1994. gadā saglabāja amatu arī sekojošajā Māra Gaiļa valdībā. Bija partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
1996. gadā viņš kļuva par Latvijas vēstnieku Zviedrijā. 2001. gadā J. Dripe atgriezās Latvijā un kļuva par Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāju, vēlreiz atgriežoties šajā amatā 2004. gadā. 2002. gadā viņš tika norīkots par Latvijas vēstnieku Lielbritānijā un Ziemeļīrijā.
2006. gadā J. Dripe kļuva par Rīgas pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs viņu atbrīvoja no amata. Drīz pēc tam J. Dripe kļuva par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomnieku.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Valsts prēmija arhitektūrā par Valkas Brāļu kapu izveidi
- Akadēmiskās vienības "Austrums" goda biedrs (1999)[3][4]
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2001)[5] un Zviedrijas Polārās Zvaigznes ordeņa kavalieris.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]J. Dripe ir publicējis vairāk nekā 300 rakstu par arhitektūru un kultūru Latvijas un ārvalstu presē. Viens no žurnāla "Latvijas Architektūra" dibinātājiem.
- “Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām” (līdzautors kopā ar Jāni Krastiņu un Ivaru Strautmani)
- Latvijas arhitektūra, 1991-2011; Rīga: Jumava, 2013. – 316 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pašlustrācija. Arhitekts Jānis Dripe lsm.lv 2019. gada 31. janvārī
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Cēsu Centrālā bibliotēka
- ↑ Kolonijas audzinātājs Andrejs Dripe. Dēla piezīmes Gunta Šenberga, 2021. gada 17. aprīlī
- ↑ Toms Grīnbergs. «Akadēmiskās vienības "Austrums" 116. gadadienas svinības LU Mazajā aulā». foto.lu.lv, 1999-10-30. Skatīts: 2021-11-24.
- ↑ Ainārs Lerhis, Ainārs Dimants. Akadēmiskā vienība "Austrums" 125 gados. Rīga : N.I.M.S, 2011. 813. lpp. ISBN 9789984679815.
- ↑ «Apbalvotie un statistika | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv. Skatīts: 2021-02-15.