Valdis Birkavs

Vikipēdijas lapa
Valdis Birkavs
Valdis Birkavs 2011. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 15. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Ivars Godmanis
Pēctecis Māris Gailis
Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Amatā
1994. gada 19. septembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Māris Gailis
Andris Šķēle
Guntars Krasts
Vilis Krištopans
Priekštecis Georgs Andrejevs
Pēctecis Indulis Bērziņš
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ingrīda Labucka
Pēctecis Ingrīda Labucka

Dzimšanas dati 1942. gada 28. jūlijā (81 gads)
Rīga, Ostlande Valsts karogs: Vācija, tagad - Latvija Valsts karogs: Latvija
Politiskā partija PSKP
Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Aina Birkava
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Valdis Birkavs (dzimis 1942. gada 28. jūlijā) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors. Latvijas juristu biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.[1][2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Birkavs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 47. vidusskolā (absolvējis 1957. gadā), industriālajā politehnikumā (1961. gadā ieguvis kvalifikāciju tehniķis tehnologs). 1969. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti ar jurista diplomu.[3] 1978. gadā aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā un ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu.[4]

1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis ievēlēts Augstākajā Padomē,[5] bet 1993. gadā kļuva par vienu no “Latvijas ceļa” dibinātājiem. 1993. gada vasarā partija uzvarēja 5. Saeimas vēlēšanās un Birkavs kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Pēc Birkava valdības izjukšanas 1994. gada vasarā Valdis Birkavs kļuva par ārlietu ministru, šajā amatā palika piecus gadus piecu dažādu valdību sastāvā un atkāpās no amata 1999. gadā.

1999. gada jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanās Birkavs bija “Latvijas ceļa” kandidāts un ieguva 2. vietu, par prezidentu kļuva Vaira Vīķe-Freiberga. Pēc tam viņš kļuva par tieslietu ministru A. Šķēles trešajā kabinetā un šajā amatā bija līdz 2000. gadam.

Patlaban vada starptautiskās programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas pārstāvniecību.[6]

1999. gadā izvēlēts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. 2000. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5]

2009. gada decembrī parādu dēļ par vairāku miljonu latu kredītu, kas ņemts četru zemes īpašumu iegādei Latgalē, tika arestēti V. Birkava bankas konti.[7]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Birkavs bija precējies ar juristi Ainu Birkavu, pārim ir dēls.[4]

Šobrid viņa dzīvesbiedre ir žurnāliste Marina Dianova.[8]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinātne — pret noziedzību. Rīga: Avots, 1986

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds “Latvijas Vēsture”, 2000.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dibināta Latvijas Juristu biedrība». nekropole.lv.
  2. «LOBĒŠANA jeb kādēļ uzņēmumiem un asociācijām ir jāietekmē lēmumi Eiropas Savienībā?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. maijā.
  3. «6.Saeimas deputātu saraksts - Valdis Birkavs». saeima.lv.
  4. 4,0 4,1 Valdis Birkavs, ministra CV Ārlietu ministrijas mājaslapā, informācijas aktualitāte 16.07.1999, informācija iegūta 28.07.2008
  5. 5,0 5,1 Valdis Birkavs Arhivēts 2015. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē., šķirklis enciklopēdijā "Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa", publicēts 2000. gada augustā, informācija iegūta 28.07.2008
  6. «Apollo» videočatā Valdis Birkavs[novecojusi saite], raksts un video portālā apollo.lv (09.11.2004)
  7. «Arestēti ekspremjera Birkava īpašumi». Delfi. 2009.12.22.
  8. Lauma Lapsa. «VAKARA ZIŅAS. Birkavs veselības dēļ vairs nespēj spēlēt šahu». nra.lv (latviešu), 2019.g. 20. jūlijs. Skatīts: 2019-07-21.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ivars Godmanis
Latvijas Republikas Ministru prezidents
1993. gada 3. augusts1994. gada 15. septembris
Pēctecis:
Māris Gailis
Priekštecis:
Georgs Andrejevs
Latvijas Republikas ārlietu ministrs
1994. gada 19. septembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Indulis Bērziņš
Priekštecis:
Ingrīda Labucka
Latvijas Republikas tieslietu ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Ingrīda Labucka