Jānis Jansons (virsnieks)

Latvijas kara skolas nodaļas priekšnieks kapteinis Jānis Jansons.

Jānis Roberts Jansons (1893—1944), bija Latvijas Bruņoto spēku Kara skolas Ložmetēju nodaļas priekšnieks, vēlāk Latviešu leģiona pulkvedis leitnants.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 24. (12. pēc VS) martā Kursīšu pagastā. 1913. gadā absolvēja mācības Jelgavas reālskolā un uzsāka studijas Jekaterinburgas kalna institūtā. Pirmā pasaules kara laikā 1914. gada septembrī mobilizēts Krievijas Impērijas armijā kā Rezerves 50. kājnieku bataljona brīvprātīgais, ieskaitīts Pētera 88. kājnieku pulkā, 1915. gada janvāra kaujās ievainots. Pēc izveseļošanās mācījās Pēterhofas praporščiku skolā, 1916. gada augustā paaugstināts praporščika pakāpē. Dienēja Sibīrijas 30. strēlnieku pulkā, tad no 1917. gada maija Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, oktobrī paaugstināts podporučika pakāpē. Pēc Oktobra revolūcijas viņu atvaļināja no dienesta. Krievijas pilsoņu kara laikā Jansons 1918. gada jūnijā pievienojās Baltajai armijai, bija Tomskas 3. kājnieku pulka virsnieks, tad Jeņisejskas 4. pulka virsnieks.

1919. gada februārī pievienojās Imantas pulkam, no aprīļa līdz jūlijam darbojās Sibīrijas Urālu latviešu nacionālajā padomē. Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gada augustā bija Rēzeknes kājnieku pulka jaunākais virsnieks, 1923. gada septembrī beidza virsnieku kursus, 1924. gadā paaugstināts kapteiņa pakāpē, bija Kara skolas Ložmetēju nodaļas priekšnieks. 1928. gadā beidza artilērijas virsnieku kursus, 1930. gadā Polijas centrālo strēlnieku skolu Totnā. 1940. gada janvārī paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Jansonu atvaļināja no dienesta.

Pēc Latviešu leģiona izveides 1943. gadā Jansons kļuva par 15. ieroču SS grenadieru divīzijas apmācības un papildinājumu bataljona komandieri, tad par 32. ieroču SS grenadieru pulka bataljona komandieri, bet 1943. gada novembrī iecēla par Bolderājas Virsnieku un instruktoru kursu priekšnieku.

Sarkanās armijas pretuzbrukuma laikā 1944. gada maijā Jansonu iecēla par 2. robežapsardzības pulka komandieri, Kurzemes cietokšņa kauju sākumā 1944. gada oktobrī par 106. grenadieru pulka komandieri. 4. novembrī pulks ieņēma frontes iecirkni no Pienavas līdz Smiltniekiem, šajā dienā pulvežleitnantu Jansonu izlūkgājiena laikā smagi ievainoja mīnmetēja šāviņš un viņš tajā pašā dienā nomira Talsu slimnīcā.^[1]