Jānis Sakne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Sakne
Dzimis 1868. gada 31. augustā
Rīgas apriņķis, Katlakalna pagasts
Miris 1950. gada 3. martā)
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens reālisms

Jānis Sakne (1868. gada 31. augusts1950. gada 3. marts) bija latviešu gleznotājs — ainavists un dekorators, gleznotāju Jūlija Madernieka un Jaņa Rozentāla audzēknis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Sakne dzimis 1868. gada 31. augustā Katlakalna pagastā[1] strādnieku ģimenē. Mācījies Jēzus baznīcas skolā Rīgā. Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties no 1905. gada Jūlija Madernieka mākslas studijā un Jaņa Rozentāla mākslas studijā. No 1912. līdz 1914. gadam papildinājies Parīzē. Pirmā Pasaules kara gados bijis zīmēšanas un veidošanas skolotājs. Kā dekorators vai dekoratora palīgs strādājis Jaunajā Rīgas teātrī (1909-1912) un Latvijas Nacionālajā operā (1918-1922) pie Jāņa Kugas, kopā ar Oto Skulmi Latvijas Nacionālajā teātrī (1922-1923), kā arī Dailes teātrī (1928-1932), Krievu tautas namā (1926-1928). Strādājis arī Skrīveros, Raunā, Ogrē, Odzienā, Slokā, Vecpiebalgā, Stopiņos, Tērvetē, Zaubē un Neretā. Miris 1950. gada 3. martā Rīgā.[2]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gleznojis ainavas un sadzīves žanra darbus, izmantojot eļļas un pasteļa tehniku.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījies no 1910. gada, kad piedalījies 1. latviešu mākslinieku izstādē, kurā eksponējis gleznas, keramiku un koka skulptūras. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības rīkotajās izstādēs (1923-1931).[2]

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personālizstādes noritējušas Rīgā 1923. un 1926. gadā.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 255 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Katlakalna Ev.Lut. draudze - Vecais Bauskas ceļš
  2. 2,0 2,1 Red. Vanaga, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Preses nams, 2000. 20.lpp.