Jānis Strazds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Strazds (dzimis 1980. gada 14. februārī, Saldū) ir latviešu komponists, pianists un mūzikas producents. Raksta populāro un akadēmisko mūziku, aktīvi koncertē, piedalās dažādos muzikālajos projektos kā pianists, studijas mūziķis, aranžētājs, komponists, producents un muzikālo projektu mākslinieciskais vadītājs, sadarbojoties ar dažādiem mūziķiem un kolektīviem. Precējies, ģimenē aug meita Laima (2015), dzīvo Liepājā.

Biogrāfija, izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pabeidzis Zirņu pamatskolu un Saldus Bērnu mūzikas skolas klavieru nodaļu, Jānis Strazds 1995. gadā iestājās Liepājas Mūzikas koledžā (tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), kurā pabeidza mūzikas teorētisko priekšmetu nodaļu, kā arī apguva mūzikas kompozīciju pie pasniedzēja, komponista Agra Engelmaņa.

2000. gadā Jānis Strazds iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2005. gadā iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga kvalifikāciju prof. Romualda Kalsona kompozīcijas klasē.

No 2006. līdz 2011. gadam paralēli radošajai darbībai strādājis par teorētisko priekšmetu skolotāju Nīgrandes mūzikas skolā. Kopš 2014. gada mūzikas teorētisko priekšmetu un kompozīcijas pasniedzējs Populārās un džeza mūzikas nodaļā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā (LMMDV), kopš 2016. gada — LMMDV radošais direktors mūzikas jomā.

Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pamatskolas laikā tapa pirmās dziesmas, bet mūzikas vidusskolas laikā radās pirmie Strazda akadēmiskās mūzikas darbi.

Mūzikas vidusskolas laikā kopā ar skolas biedru Andri Ērgli un citiem domubiedriem Strazds sāka koncertdarbību pirmajā grupā "Alibi", spēlējot poproku. Paralēli Strazds un Ērglis regulāri spēlēja deju mūziku saviesīgos pasākumos visā Latvijā, kā arī izklaides mūziku Liepājas krodziņos.

Paralēli studijām Mūzikas akadēmijā, Strazds kopā ar Ērgli un domubiedriem izveidoja inteliģentā poproka grupu "Berm" (2001—2006), kurai Strazds rakstīja mūziku un sākotnēji arī dziesmu tekstus.

Atsaucoties komponista un toreizējā radio vadītāja Zigmara Liepiņa piedāvājumam, "Berm" Radio SWH skaņu ierakstu studijā veica pirmos grupas dziesmu skaņu ierakstus, no kuriem gan lielākā daļa netika publicēti, bet vairākas "Berm" dziesmas ("Tu man esi", "Var jau būt", "Man ir vienalga") joprojām skan Latvijas radiostaciju ēterā.Paralēli Strazds šai laikā rakstīja akadēmisko mūziku — instrumentālo un vokālo kamermūziku, dziesmas korim, simfonisko un teātra mūziku.

Šajā laikā sākās darbs kā dažādu lielu koncertprogrammu un muzikālo izrāžu muzikālajam producentam un aranžētājam, sadarbojoties ar daudziem Latvijas dziedātājiem un instrumentālistiem. Īslaicīgi spēlēja grupā "Rebel", Feliksa Ķiģeļa grupā, grupā "Fomins un Kleins", kā pianistam piedaloties arī veiksmīgā albuma "Muzikants" studijas ierakstā.

2001. gadā sākās Strazda ilggadīgā sadarbība ar dziedātāju Igo — sākotnēji kā pianistam, vēlāk arī kā mūzikas autoram. 2006. gadā Strazdam sākās sadarbība ar Liepājas teātri, piedaloties vairākās tā izrādēs (N. Saimons "Pēdējais kvēlais mīlnieks", J. Lūsēns/P.Brūvers "Agrā rūsa") kā pianistam. Kādu laiku spēlējis klavieres arī restorānos "Vernisāža" un "Rīdzene" Rīgā un restorānā "Oskars" Liepājā.

2006. gadā, pēc grupas "Berm" izjukšanas Jānis Strazds kopā ar Ērgli, Aivaru Meijeru, kā arī bijušo grupu "Līvi" un "Fomins & Kleins" ģitāristu Tomasu Kleinu izveidoja grupu "Cacao". Grupā "Cacao" Strazds bija pianists un arī vairāku dziesmu autors. 2007. gadā tika izdots grupas dziesmu albums "Ripoja akmens". Albuma tituldziesma "Ripoja akmens" ar Strazda mūziku un Guntara Rača tekstu Andra Ērgļa izpildījumā pirmo reizi izskanēja uz festivāla "Jaunais vilnis" skatuves 2007. gadā, Jūrmalā, sākot savu hita uzvaras gājienu Latvijas radiostaciju topos un televīzijā — uzvarēja 2007. gada Muzikālajā bankā un Latvijas Muzikālajā līgā, sasniedza 1. vietu Latvijas Mūzikas Spicē, kā arī ieguva Gada balvu nominācijā radio hits (2008). Strazds un Račs par "Ripoja akmens" saņēma arī AKKA/LAA autortiesību Bezgalības balvu kā 2007. gada populārākās un radiostacijās spēlētākās dziesmas autori.

2007. gada nogalē grupa "Cacao" izjuka, un Ērglis nolēma sākt solokarjeru. Strazds rakstīja dziesmas, un Martā klajā nāca Andra Ērgļa pirmais solo albums ar Strazda dziesmām "Sirdspuksti", kurš mazāk kā divu mēnešu laikā ar 10 000 pārdotām kopijām sasniedza Platīna statusu. Albuma pirmais singls "Pa paralēli" (Jānis Strazds/Guntars Račs), ko Ērglis izpilda duetā ar dziedātāju Kristīnu Zaharovu, 2008. gada maijā sasniedza 1. vietu Latvijas Mūzikas Spicē.[1]

2009. gadā pēc jauno izpildītāju konkursa "Nāc sadziedāt" rīkotāju lūguma radīt konkursa himnu, Strazds sadarbībā ar teksta autoru Guntaru Raču uzrakstīja dziesmu "Nāc sadziedāt".

2010. gadā rakstītā Jāņa Strazda dziesma ar Guntara Rača tekstu "Mēs esam nošu līnijas" kļuva par Latvijas Televīzijas ikgadējā bērnu un jauniešu dziedāšanas konkursa "Balss pavēlnieks" fināla dziesmu.[2] Strazds rakstija dziesmas arī dziedātājam Igo (“Spēle”, “Ieelpots” u.c.), bet 2010. gadā sākās abu mūziķu apjomīgāka sadarbība, kopā radīts dziesmu cikls — koncertprogramma “Uguns” (mūzika — Strazds, teksts — Igo), kas, piedaloties daudziem izpildītājiem, izskanēja daudzos koncertos visā Latvijā un tika izdots arī CD albuma formātā. 2010. gadā sākās sadarbība ar dzejnieku Jāni Peteru, kopīgi radot dziesmu "Lūgums", ko studijā iedziedāja grupa "Eolika", bet kas pazīstama arī kā dziesma jauktajam korim. 2010. gadā Strazds pēc Guntara Rača uzaicinājuma uzrakstīja 2 dziesmas ar Rača vārdiem ("Es tevi mīlu", "Tu esi tāda viena") LNT muzikālā šova "O!Kartes akadēmija" dalībniekiem, dziesmas tika izdotas arī CD.[3]

2013. gadā Jānis Strazds sarakstīja mūziku bērnu muzikālajai izrādei "Burvju skaitļi" (Leontīnes Apšenieces dziesmu teksti), kas tika izrādīta vairāku gadu garumā VEF Kultūras pils bērnu ansambļa "Momo" un solista Andra Ērgļa izpildījumā. Izrādes dziesmas tika izdotas arī CD albumā "Skaitļu pasaule", izdota arī dziesmu cikla nošu grāmata.

2015. gadā sadarbībā ar dzejnieku Jāni Peteru Strazds radīja dziesmu ciklu par Latviju un latviešiem "LINS" solistiem un jauktajam korim, kas tika pirmatskaņots Rīgā un Liepājā, kā arī atskaņots daudzviet Latvijā. Cikla dziesmas izdotas arī CD albumā "LINS", kurā pamīšus dziesmām skan arī Jāņa Petera dzeja paša autora lasījumā. Izdota arī dziesmu cikla "Lins" nošu grāmata — cikla dziesmas ir daudzu Latvijas jaukto koru repertuārā. Šajā pašā gadā Strazds ir muzikālais vadītājs iespaidīgam projektam "Es esmu Liepāja", šim mērķim radot kopdziesmu ar Maijas Kalniņas tekstu "Liepājai", ko studijā iedziedājis liepājnieku Zvaigžņu koris.

2017. gada nogalē koncertzālē "Lielais dzintars" pirmatskaņojumu piedzīvoja Strazda "Ziemassvētku kantāte" ar latviešu klasiķu dzeju — to izpildīja solisti Kristīne Zadovska, Zigfrīds Muktupāvels, Liepājas kamerorķestris un jauktais koris "Laiks".

Jānis Strazds rakstījis dziesmas dziedātājiem Andrim Ērglim, Igo, Ancei Krauzei, Ievai Kerēvicai, Normundam Rutulim, Zigfrīdam Muktupāvelam, Kristīnei Zadovskai, Dainim Skutelim, Kristīnai Zaharovai, Daigai Petkevičai un citiem, bērnu ansambļiem "Dzeguzīte" un "Momo", aktieriem Ditai Lūriņai, Intaram Rešetinam, Sigitai Jevgļevskai un citiem.

Strazds rakstījis mūziku Māras Zālītes dziesmuspēlei "Eža kažociņš", Aspazijas lugai "Ragana", sarakstījis leļļu kameroperu "Prieka noslēpums" ar Pētera Trupa libretu (2012), rakstījis mūziku leļļu izrādēm "Zeķu Zaķa pidžamu ballīte" (2017), "Sarkangalvīte" (2017), kora dziesmas un citus darbus.

Savā mūzika Strazds izmantojis Jāņa Petera, Māras Zālītes, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača, Maijas Kalniņas, Ilonas Miezītes, Leontīnes Apšenieces, Lindas Tīmanes, Ivara Kurpnieka, Lauras Daudišas, Gata Zotova, kā arī latviešu dzejnieku — klasiķu dzeju.

Piedalīšanās konkursos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grupa "Berm" 2003. gadā piedalījās festivāla "Liepājas dzintars" jauno grupu konkursā, iegūstot 2. vietu un speciālbalvu par vislabāko obligāto tautas dziesmas aranžējumu.[4]
  • 2008. gada sākumā ar Strazda/Rača dziesmu "Broken Lullaby" Ērglis ieguva 3. vietu Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē.
  • 2010. gadā Jānis Strazds sadarbībā ar dzejnieku Guntaru Raču uzrakstīja dziesmu "Snow in July", ko izpildīja dziedātāja Kristīna Zaharova, un iesniedza to Latvijas Eirovīzijas nacionālajai atlasei — dziesma ieguva 7. vietu. Dziesma tika ierakstīta arī latviešu valodā ar nosaukumu "Jūlija sniegs" un nokļuva radiostaciju rotācijā.
  • 2014. gadā Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā latviešu kora mūzikas tautasdziesmu apdaru konkursā "Jaunā dziesmu rota" Strazda tautasdziesmas apdare a capella "Es izjāju prūšu zemi" ieguva 2. vietu un tika izdota nošu krājumā "Jaunā dziesmu rota".[5]

Lielie mūzikas projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ziemassvētku lielkoncerti "Tev jānāk savus sapņus piepildīt" — dažādi izpildītāji, Ķīpsalas hallē, Rīgā, 2008 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • "Ja tu man esi" — Trīs Latvijas tenoru koncertprogramma Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā, 2009 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Britu dziedātāja Paul Young koncerts ar simfonisko orķestri Latvijā, 2011 (ritma grupas vadītājs, pianists)
  • Ziemassvētku koncertprogramma "Tik viegli un balti" — Aija Andrejeva, Normunds Rutulis u.c., Liepājā, 2011 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Andra Ērgļa 30 gadu jubilejas koncerti, 2013
  • Koncertturneja ar programmu "Mīlestības pieskāriens" — dažādi izpildītāji, 2013 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar programmu "Manas tautas dziesmas" — dažādi izpildītāji, 2013 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Jāņa Petera 75 gadu jubilejas lielkoncerts "No Jāņiem līdz Pēteriem" — dažādi izpildītāji, Arēna Rīga, 2014 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar programmu "Manai dzimtenei" — dažādi izpildītāji, 2014 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Jānis Strazds 2014. gadā
    Ziemassvētku koncertturneja "Tavas pēdas sniegā", 2014 (pianists, aranžētājs)
  • Lielkoncerts "Es esmu Liepāja" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar programmu "Es savai tēvzemei" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar programmu "Jāņa Petera dziesmu gadatirgus" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar dzejnieces Māras Zālītes teātra dziesmu koncertuzvedumu "Sapnis un mīlestība" — dažādi izpildītāji, 2016 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)
  • Koncertturneja ar programmu "Manas tautas likteņdziesmas" — dažādi izpildītāji, 2016 (muzikālais vadītājs, aranžētājs)

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ripoja akmens" — Andris Ērglis & CACAO, 2007 (MicRec)
  • "Sirdspuksti" — Andris Ērglis, 2008 (MicRec)
  • "Spēle" — Igo, 2008 (Antena)
  • "Uguns" — Igo, 2010 (IgoMM)
  • "Skaitļu pasaule", Andris Ērglis un "Momo", 2013 (Citi Putni)
  • "Lins" — Ance Krauze, Andris Ērglis un koris "Laiks", 2015 (Citi Putni)

Strazda mūzika citos albumos:

  • "Vējš. Jūra. Liepāja." — dažādi izpildītāji, 2002 (Rietumu Radio)
  • "Superizlase 7" — dažādi izpildītāji, 2007 (MicRec)
  • "Vēlreiz mājās" — Normunds Rutulis, 2008 (Gailītis G)
  • "Ieelpots" — Igo, 2009 (IgoMM, Antena)
  • "Double B Tonality" — NWorks, 2009 (Plarforma Records)
  • "Krāsaini sapņi" — O!Kartes akadēmija, dažādi izpildītāji, 2010 (MicRec)
  • "Mazo dziesmas Latvijai' — dažādi izpildītāji, 2011 (MicRec)
  • "Dzimuši mūzikai" — dažādi izpildītāji, 2012 (MicRec)
  • "Esmu mājās" — O!Kartes akadēmija, dažādi izpildītāji, 2012 (IgoMM)
  • "N.O.A." — NWorks, 2013 (MicRec)
  • "Amigo Dzintara dziesmu izlase 2103" — dažādi izpildītāji, 2013 (Latvijas Radio 2)
  • "Aizturi elpu" — Normunds Rutulis, 2014 (MicRec)

Strazda dalība kā studijas mūziķim citos albumos:

  • "Darbi II. Versijas" — Zigmars Liepiņš, 2003 (Radio SWH Ieraksti)
  • "Muzikants" — Fomins un Kleins, 2003 (MicRec)
  • "Samts" — Felikss Ķiģelis, 2004 (Plarforma Records)
  • "Rudens vēju muzikants 2" — dažādi izpildītāji, 2005 (Plarforma Records)
  • "Reiz Ziemassvētkos" — dažādi izpildītāji, 2006 (MicRec)
  • "doremi.lv hiti #1" — dažādi izpildītāji, 2007 (MicRec)
  • "Jāņi dzied" — dažādi izpildītāji, 2009 (Latvijas Radio 2)
  • "Caur rozā brillēm" — Andris Ērglis, Raimonds Pauls, 2010 (MicRec)

un citos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas "Spice" / Latvian Chart, 2008.05.04». www.lanet.lv. Skatīts: 2018-10-18.
  2. DELFI. «Nedēļas nogalē notiks konkursa 'Balss pavēlnieks' fināls». DELFI (latviešu), 2010-02-24. Skatīts: 2018-10-18.
  3. «Izdots "O!Kartes Akadēmijas" CD». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-18.
  4. DELFI. «Liepājas dzintarā uzvar rīdzinieki 'The Spirit Shadows'». DELFI (latviešu), 2003-08-17. Skatīts: 2018-10-18.
  5. «Izdots jauns tautasdziesmu apdaru krājums koriem "Jaunā dziesmu rota"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-10-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]