Jāns Anvelts

Jāns Anvelts; Jaan Anvelt
Personīgā informācija
Dzimis	1884. gada 18. aprīlī ; Vīlandes apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Igaunija)
Miris	1937. gada 11. decembrī (53 gadi); Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	igaunis

Jāns Anvelts (igauņu: Jaan Anvelt, 1884–1937) bija igauņu jurists un politiķis, Igaunijas darba komūnas padomes vadītājs (1918-1919).

Dzīvesgājums

Dzimis 1884. gada 18. (6.) aprīlī Voiseku pagasta (igauņu: Võisiku vald, vācu: Woiseck) Orgu ciemā zemnieku ģimenē. Mācījās Tērbatas skolotāju seminārā, pēc tā beigšanas strādāja par skolotāju Toilā Austrumviru apriņķī (1905—1907) un piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. Kā eksterns beidza tieslietu studijas Pēterburgas universitātē (1907—1912), līdztekus no 1907. gada darbojās igauņu sociāldemokrātiskajā partijā. No 1912. gada strādāja par advokāta palīgu Narvā un bija lielinieku avīzes Kiir ("Stars"), "Darba balss", "Tautas avīzes" u.c. kreiso laikrakstu redaktors.^[1] Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā bija Narvas revolucionārās komitejas loceklis, Narvas padomes priekšsēdētājs. 1917. gada 5.–9. augustā 1. Igaunijas Padomju kongresā viņu ievēlēja par Autonomās Igaunijas guberņas strādnieku un kareivju deputātu padomju izpildkomitejas deputātu, bet 25.–27. oktobrī 2. Igaunijas Padomju kongresā par šīs izpildkomitejas priekšēdi. 1917. gada novembrī viņu ievēlēja par Krievijas Satversmes sapulces deputātu. 1917. gada 9. novembrī (27. oktobrī pēc VS) viņa vadītā Igaunijas Padomju izpildkomiteja vardarbīgi pārņēma varu savās rokās. 1918. gada 5. janvārī (1917. gada 23. decembrī pēc VS) Igaunijas Padomju izpildkomiteja atbalstīja lēmumu par Narvas atdalīšanu no Pēterburgas guberņas Jamburgas apriņķa un Narvas apriņķa izveidi un pievienošanu Igaunijas guberņai. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Tallinā 1918. gada 24. februārī bēga uz Petrogradu, kur vadīja Petrogradas nacionālo lietu komisariātu un Krievijas boļševiku partijas igauņu sekcijas Centrākomiteju.

Drīz pēc Novembra revolūcijas un Brestļitovskas miera līguma anulēšanas 1918. gada 15. novembrī piedalījās Igaunijas pagaidu revolucionārā komitejas izveidē Petrogradā. Kad 29. novembrī Sarkanā armija ieņēma Narvu, viņš kļuva par Igaunijas darba komūnas padomes priekšsēdi. Pēc Sarkanās armijas atkāpšanās no Narvas kopā ar citiem valdības locekļiem pārcēlās uz Lugu, kur pēc Padomju Krievijas pamiera sarunu piedāvājuma Igaunijai pēc tam, kad 1919. gada 5. jūnijā šī valdība tika izformēta, Anvelts bija Petrogradas revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs.

1921. gada augustā Anvelts nelegāli atgriezās Igaunijā un izveidoja Igaunijas Komunistiskās partijas pagrīdes organizāciju, kas 1924. gada 1. decembrī mēģināja Tallinā veikt valsts apvērsumu. Pēc tā izgāšanās bēga uz Krieviju, kur bija Ļeņingradas N. Žukovska Gaisa kara akadēmijas komisārs (1926—1929), 1928. gadā PSRS un Kominternes vadība uzdeva Igaunijas KP sākt aktīvi gatavoties iespējamam karam ar Igauniju. Vēlāk darbojās Civilās aviācijas galvenās pārvaldes vadībā (1929—1935), no 1935. gada bija Kominternes Starptautiskās kontroles komisijas loceklis un atbildīgais sekretārs. Lielā terora laikā viņu 1937. gada decembrī arestēja. Miris cietumā spīdzināšanas rezultātā 1937. gada 11. decembrī Maskavā.^[2]

Darbi

Räästaalused (ar pseidonīmu Eessaare Aadu. Tallina: Mõte, 1916)
Alasti (Eessaare Aadu. Tallina: Mõte, 1917)
Kes on sotsialdemokraadid-enamlased? (ar pseidonīmu K. Maatamees. Tallina: VSDTP Eestimaa Komitee, 1917)
Maa rahwa kätte (K. Maatamees. Tallina: Mõte, 1917)
Töörahwa wõimuwalitsuse kindlustamisest (Petrograda: 1919 — Töörahva kirjandus; nr. 15)
Maha kommunistid! Elagu sotsiaaldemokraadid! : töörahwa sõpradest ja waenlastest. Tallina: J. Linzmann, 1924. — Töörahva raamatukogu; nr. 1)
1905. aasta Eestis: Kirjeldused. Mälestused. Ļeningrada: Külvaja, 1926
Sotsialistlise ühiskonna ehitamine Nõukogude Liidus. Maskava, 1927
«Meie lahkuminekud», ehk, EKP «wastasrinna» ajaloolised unenäod. Ļeningrada: Külvaja, 1928
Lenini partei ja trotskistid. Ļeningrada: Külvaja, 1929
Parempoolne kallak Üleliidulises Kommunistlises (enamlaste) Parteis. Ļeningrada: Külvaja, 1929

Atsauces

↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 627. sleja.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 284. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāns Anvelts.
Большая советская энциклопедия (krieviski)

[1] Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 627. sleja.

[2] Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 284. lpp.

[1]

[2]