Jēkabs Mediņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēkabs Mediņš
Jēkabs Mediņš 1920. gados
Jēkabs Mediņš 1920. gados
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 22. martā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1971. gada 27. novembrī (86 gadi)
Rīga, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Rīgas Mūzikas institūts, Berlīnes Mūzikas augstskola

Jēkabs Mediņš (1885—1971) bija latviešu mūzikas pedagogs un komponists. Latvijas Valsts konservatorijas profesors un rektors (1948–1951), kora diriģēšanas nodaļas dibinātājs. Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdis (1948–1950).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gada 22. martā Rīgā mūziķa Jura Mediņa ģimenē. Arī viņa brāļi Jāzeps (1877—1947) un Jānis Mediņi (1890—1966) un māsa Marija apguva mūziķu profesiju.

Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, kuru beidza 1900. gadā, 1902. gadā ieguva skolotāja tiesības. Pēc tam mācījās sava brāļa Jāzepa vadītajā Rīgas Mūzikas institūtā (1903–1905) un līdztekus spēlēja dažādos orķestros. No 1905. līdz 1917. gadam Jēkabs Mediņš bija mūzikas priekšmetu pasniedzējs, kora un orķestra vadītājs Valmieras skolotāju seminārā, daudz koncertēdams un vasarās papildinādamies meistarkursos Berlīnes Mūzikas augstskolā pie Sigas Garso, Gobi Eberharta un Hugo Raša.

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā vienu gadu bija pasniedzējs jaundibinātajā Latvijas Konservatorijā. 1921. gadā pārcēlās uz dzīvi Jelgavā, kur bija Jelgavas Tautas konservatorijas direktors un pedagogs, no 1930. gada arī Jelgavas Filharmonijas faktiskais vadītājs, līdztekus arī mūzikas pasniedzējs Jelgavas Skolotāju institūtā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu un no 1947. gada bija Latvijas Valsts konservatorijas profesors un rektors (1948–1951), kora diriģēšanas nodaļas dibinātājs. Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdis (1948–1950). Bija X Dziesmu svētku (1948), XI Dziesmu svētku (1950) un XII Dziesmu svētku (1955) virsdiriģents, XIII Dziesmu svētku (1960), XIV Dziesmu svētku (1965) un XV Dziesmu svētku (1970) goda virsdiriģents.

Miris 1971. gada 27. novembrī Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienpadsmit koncerti dažādiem soloinstrumentiem ar simfonisko orķestri, klavieru sonatīnes, mūzika dažādiem instrumentiem ar klavierēm, stīgu kvarteti un simfoniskās miniatūras. No pāri par 130 latviešu tautasdziesmu apdarēm koriem divas trešdaļas rakstītas bērnu koriem. J. Mediņa apdares raksturo nobriedusi, emocionāli līdzsvarota muzikālā doma un teicama kora specifikas izpratne.[1]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]