XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki jeb XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1960. gada 18. – 24. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki „Dinamo” sporta stadionā.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 11 248 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 300 muzikanti. Virsdiriģenti bija Jānis Dūmiņš, Teodors Kalniņš, Haralds Mednis, Jānis Ozoliņš, Leonīds Vīgners, Staņislavs Broks. Goda virsdiriģents Jēkabs Mediņš.

Deju virsvadītāji bija Arvīds Donass, Aleksandrs Lembergs un Harijs Sūna. Goda virsvadītāja Milda Lasmane.

Norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu svētkus ievadīja dziesmu karš. Kopkoris uzstājās divos koncertos. Dziesmu pavadījumus atskaņoja apvienotais pūtēju orķestris. Staņislavs Broks diriģēja Jāzepa Mediņa „Jauno laiku”, bet no dziesmu svētku repertuāra svītroja Emīļa Melngaiļa „Jāņuvakaru”.^[1]

Godalgošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas kora Goda nosaukumu piešķīra koriem "Dzintars", "Daile", "Gaismaspils', "Juventus", "Dziedonis", "Ezerzeme", "Mūza", "Daina", "Kokle".

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 7. augustā.

s d l Latviešu dziesmu svētki

Latviešu dziesmu dienas un novadu dziesmu svētki	1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos (1864) 1870. gada dziesmu diena Dobelē (1870) Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī (1940) Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800" (2001)

Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki (1873—1910)	I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki (1873) II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki (1880) III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki (1888) IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki (1895) V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1910)

Latvju vispārējie dziesmu (un mūzikas) svētki (1926—1938)	VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1926) VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1931) VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1933) IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1938)

Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētki (1948—1985)	X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1948) XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1950) XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1955) XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1960) XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1965) XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1970) XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1973) XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (1977) XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1980) XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1985)

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (no 1990. gada)	XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki (1990) XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki (1993) XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki (1998) XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki (2003) XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki (2008) XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki (2013) XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki (2018) XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki (2023)

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki	I Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1960) II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1967) III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1972) IV Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1979) V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1984) VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1989) VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1995) VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2000) IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2005) X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2010) XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015) XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (2020)