Jūrasgrunduļu dzimta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jūrasgrunduļi)
Jump to navigation Jump to search
Jūrasgrunduļu dzimta
Gobiidae (Cuvier, 1816)
Melnais jūrasgrundulis (Gobius niger)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
SērijaJūrasgrunduļveidīgo sērija (Gobiaria)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
ApakškārtaJūrasgrunduļu apakškārta (Gobioidei)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
Jūrasgrunduļu dzimta Vikikrātuvē

Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām,[1] kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.[2] Dzimtas zivis sastopamas tropiskajos un mērenās joslas ūdeņos, gan jūrās, gan saldūdens ūdenstilpēs Vecajā un Jaunajā pasaulē.[3]

Lielākās jūrasgrunduļu sugas tiek makšķerētas un arī zvejotas izmantošanai pārtikā. Daudzas sugas ir ļoti populāras akvāriju zivtiņas, īpaši krāsainās. Kā jau tas raksturīgs okeāna zivīm, šīs sugas ir neiespējami pavairot nebrīves apstākļos.[4]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrunduļu dzimtai 2016. gadā saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem veiktas ievērojamas izmaiņas. Nesenā pagātnē dzimtai bija 6 apakšdzimtas. Mūsdienās dalījums apakšdzimtās likvidēts, atstājot jūrasgrunduļu dzimtā divu bijušo apakšdzimtu ģintis (jūrasgrunduļu apakšdzimtas (Gobiinae) un kurkuļgrunduļu apakšdzimtas (Benthophilinae) ģintis), bet pārējās četras izdalītas dūņlēcēju dzimtā (Oxudercidae).[2]

Savukārt dzimtu Kraemeriidae, Microdesmidae, Ptereleotridae un Schindleriidae sugas pievienotas jūrasgrunduļu dzimtai.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) sastopams gar visu Latvijas piekrasti
Plakangalvas jūrasgrundulis (Glossogobius giuris) ir lielākais jūrasgrunduļu dzimtā

Latvijā sastopamas 5 jūrasgrunduļu dzimtas zivju sugas: melnais jūrasgrundulis (Gobius niger), divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens), apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus), jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) un mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus).[5]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa jūrasgrunduļu dzimtas sugas ir neliela auguma zivtiņas, tipiski mazākas par 10 cm.[4] Mazākā dzimtā ir liliputgrundulis (Trimmatom nanus), kura pieaugušie īpatņi ir apmēram 1 cm gari un ir vieni no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.[6] Lielākais dzimtā ir plakangalvas jūrasgrundulis (Glossogobius giuris), kura ķermeņa garums var sasniegt 50 cm.[7]

Iezīmīgākā jūrasgrunduļu pazīme ir tā, ka daudzām sugām vēdera spuras ir saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni, ar kura palīdzību jūrasgrundulis turas pie kāda grunts objekta, piemēram, pie akmens vai koraļļa. Lielākajai daļai sugu ir divas muguras spuras: pirmajai asi, dzeloņaini stari, otrajai pirmie stari asi, bet pēc tam seko vairāki mīksti stari. Dažas jūrasgrunduļu dzimtas sugas ir ļoti krāsainas, bet citas kriptiskas (ar maskējošiem raibumiem). Ķermeni sedz zvīņas.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrunduļu dzimtas sugas galvenokārt sastopamas tropu un subtropu jūrās un siltajos okeānu reģionos, dažas sugas mājo saldūdens ūdenstilpēs (upēs un ezeros). Tās kopumā ir bentiskas zivis un galvenokārt uzturas seklos piekrastes ūdeņos virs grunts. Tikai pelaģiskajam jūrasgrundulim (Sufflogobius bibarbatus), kā jau tā nosaukums norāda, ir samērā pelaģisks dzīves veids.[8] Lielākā daļa sugu slēpjas iedobēs, alās un spraugās un ir teritoriālas. Jūrasgrunduļi ir plēsīgi un barojas ar nelieliem bentiskiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar zooplanktonu.[4] Dažos gadījumos jūrasgrunduļi dzīvo simbiozē ar citiem neradniecīgiem jūras dzīvniekiem, piemēram, vēžveidīgajiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Phylogenetic classification of bony fishes, 2016
  2. 2,0 2,1 2,2 J. S. Nelson; T. C. Grande; M. V. H. Wilson (2016). Fishes of the World (5th ed.). Wiley. p. 752. ISBN 978-1-118-34233-6.
  3. Thacker, Christine E.; Dawn M. Roje (2011). "Phylogeny of Gobiidae and identification of gobiid lineages". Systematics and Biodiversity. 9 (4): 329–347. doi:10.1080/14772000.2011.629011
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Fish Base: Family Gobiidae - Gobies
  5. Latvijas Daba: Jūrasgrunduļu dzimta
  6. Fish Base: Trimmatom nanus Winterbottom & Emery, 1981
  7. Fish Base: Glossogobius giuris (Hamilton, 1822) Tank goby
  8. Fish Base: Sufflogobius bibarbatus (von Bonde, 1923) Pelagic goby
  9. Shibukawa, K., Suzuki, T. & Senou, H. (2014): Dotsugobius, a New Genus for Lophogobius bleekeri Popta, 1921 (Actinopterygii, Gobioidei, Gobiidae), with Re-description of the Species. Bulletin of the National Museum of Nature and Science, Ser. A., 40 (3): 141-160.
  10. Tornabene, L. & Van Tassell, J.L. (2014): Redescription of the goby g Gobiosoma (Teleostei: Gobiidae: Gobiosomatini), with the synonymy of the genus Enypnias. Journal of Natural History, 48 (23-24): 1413-1437.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]