Jaunatnes politika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Jaunatnes politikas īstenošana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

Darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Lai sasniegtu jaunatnes politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

  1. attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, darbības saskaņotību un izpratni par jaunatni, atbalstot darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās, veicinot jaunatnes informētības palielināšanos, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikā;
  2. veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē;
  3. veicināt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.

Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot no 2009.gada 1.jūlija Latvijā koordinējošā institūcija jaunatnes nozarē ir Izglītības un zinātnes ministrija.

Līdz šim laikā no 2004.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 1.jūlijam vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes nozarē un tās koordinētu īstenošanu nodrošināja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 6.maija rīkojuma Nr. 281 „Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju” 2.3.1. apakšpunktu, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojuma Nr.359 „Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju” 2.punktu Izglītības un zinātnes ministrija ar 2009.gada 1.jūliju pārņēma no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijavalsts politikas izstrādi jaunatnes nozarē, kā arī tās īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu.

Savukārt, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 20.augusta rīkojumu Nr.581 „Par atsevišķu Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai”, ar 2004.gada 1.oktobri jaunatnes politikas izstrādes, organizēšanas un koordinēšanas funkcijas tika nodotas Bērnu un ģimenes lietu ministrija (2009. gada 1. janvārī Ministrija iegūst nosaukumu "Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija", pārņemot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta funkcijas).

ES neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” īstenošanu Latvijā koordinē valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra". Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošā valsts iestāde. Programmas „Jaunatne darbībā” mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistība ar mūžizglītību. Vairāk informācija pieejama www.jaunatne.gov.lv

Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā ir iesaistītas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas (jauniešu neformālās grupas), kā arī biedrības un nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas, jaunatnes pētnieki, kā arī citi komersanti, kas veic darbu ar jaunatni.

Jaunatnes politikas koordinācijas process Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā to, ka jaunatnes politika ir starpnozaru sadarbības politika, jaunatnes politikas koordinācijas process ir tieši vai netieši saistīts ar visām valsts politikas jomām, kurām ir ietekme uz jaunatni.

Jaunatnes politikas koordinācija ietver šādus būtiskus uzdevumus:

1)jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu sadarbība un darbības saskaņotība (horizontālais aspekts), izstrādājot vai pilnveidojot tiesību aktus, īstenojot pasākumus un nodrošinot finansējumu aktivitātēm, kas saistītas ar jaunatnes politiku, tajā skaitā nodrošinot labākas zināšanas un izpratni par jaunatni; 2)atbalsts pašvaldībām darba ar jaunatni īstenošanai (vertikālais aspekts), ietverot valsts atbalstu, tajā skaitā metodisko atbalstu pašvaldībām; 3)jaunatnes informācijas sistēmas pilnveide, nodrošinot informācijas koordināciju starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām un jauniešu informētības palielināšanu; 4)starptautiskās sadarbības koordinācija, kas nodrošina Latvijas jaunatnes politikas rezultātu izplatīšanu, labās prakses apmaiņu un saskaņotību ar starptautiskās jaunatnes politikas nostādnēm.

Lai nodrošinātu jaunatnes politikas koordināciju, 2004.gadā tikai izveidota Jaunatnes politikas koordinācijas padome ar Ministru prezidenta 2005.gada 24.marta rīkojumu Nr.188 „Par Jaunatnes politikas koordinācijas padomes personālsastāvu” saskaņā ar 2004.gada 30.novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1001 „Jaunatnes politikas koordinācijas padomes nolikums”. Jaunatnes politikas koordinācijas padomes mērķis bija veicināt jaunatnes politikas attīstību un īstenošanu valstī un jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Kopš Jaunatnes politikas koordinācijas padomes izveidošanas līdz 2008.gada beigām ir notikušas 6 sēdes. Saistībā ar Jaunatnes likuma stāšanos spēkā 2009.gada 1.janvārī Jaunatnes politikas koordinācijas padomi aizstāja Jaunatnes konsultatīvā padome, kuras nolikumu apstiprināja MK 2008.gada 2.decembra sēdē. Padomes uzdevums ir izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus ministrijai par prioritārajiem virzieniem jaunatnes politikā. Lai nodrošinātu viedokļu apmaiņu ar jaunatnes organizācijām, 2005.gada 6.jūlijā ar bērnu un ģimenes lietu ministra rīkojumu Nr.1-9.1/20 tika izveidota Nacionālā jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kura 2007.gadā tika reorganizēta. Ar 2007.gada 28.februāra bērnu un ģimenes ministra rīkojumu Nr.1.-9.1/9 tika izveidota Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija, kuras sastāvā ietilpst 12 jaunatnes organizāciju deleģēti pārstāvji. Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu jaunatnes organizāciju līdzdalību jaunatnes politikas plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un analīzē, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu jaunatnes politikas attīstību.

Attīstības plānošanas sistēma jaunatnes politikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā pirmais Latvijas jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments tika izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 1998.-2002.gadam, kuru pieņēma zināšanai Ministru Kabineta 1998.gada 10.marta sēdē, bet papildu valsts budžeta finansējumu programmas izpildei nepiešķīra. Pirmo Jaunatnes politikas valsts programmu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija, Jaunatnes politikas valsts programmas 1998.-2002.gadam izvērtējums, kuru veica Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota un apstiprināta starpministriju darba grupa, liecina, ka liela daļa uzdevumu netika izpildīti, vai tika izpildīti daļēji, jo netika piešķirts valsts budžeta finansējums aktivitāšu izpildei. Savukārt 2002.gada 19.marta Ministru Kabineta sēdē tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Valsts Jaunatnes politikas koncepcija, kuras mērķis bija radīt priekšnoteikumus vienotas un ilgtspējīgas jaunatnes atbalsta sistēmas izveidei un attīstībai visos publiskās pārvaldes līmeņos, kā arī veidot sabiedrības izpratni par jaunatnes politikas būtību un nozīmīgumu sabiedrības integrācijas procesu veicināšanā.

2004.gadā tika izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2005.-2009.gadam. Atbilstoši Valsts Jaunatnes politikas koncepcijai un Jaunatnes politikas valsts programmai 2005.-2009.gadam, tika izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma attiecīgam gadam, kurā tika noteiktas konkrētas prioritātes un uzdevumi, kas ir jāveic, lai tiktu īstenoti minētajos dokumentos izvirzītie mērķi.

2008.gadā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas darbības rezultātā tika izstrādātas Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (apstiprinātas ar 2009.gada 20.aprīļa Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 246), kas ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 10 gadiem, kura mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificēti prioritārie rīcības virzieni un politikas, darbības rezultāti, izstrādāts attīstības redzējums saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Pamatnostādnes aizstāj 2002.gadā apstiprināto Valsts jaunatnes politikas koncepciju un pamatojoties uz pamatnostādnēm, izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam, kurā paredzēti konkrēti pasākumi pamatnostādnēs noteiktā mērķa un uzdevumu īstenošanai.

Pamatnostādnes nosaka, ka jaunatnes politikas īstenošanas procesā pastāv trīs dimensijas, kas ir cieši saistītas un ietekmē viena otru. Vienmērīgi attīstīta ir jaunatnes politikas koordinācija, jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīgas izmantošana, jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā. Visas šīs jaunatnes politikas dimensijas ir politikas dienas kārtībā un politikas īstenošanā izmantoti tādi politiskie līdzekļi, lai nodrošinātu situācijas uzlabošanos un jauniešu dzīves kvalitātes būtisku palielināšanos kopumā. Jaunatnes politiku var nosaukt par attīstītu, ja visas trīs jaunatnes dimensijas mijiedarbojas.


Jaunatnes politikas tiesiskais ietvars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbs pie likumprojekta „Jaunatnes likums” tika uzsākts 2002.gadā. 2005.gada 4.augustā likumprojekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un 2006.gada 28.februārī Ministru Kabineta sēdē tika atbalstīta likumprojekta iesniegšana Saeimā. Pēc vairāk kā divu gadu diskusijām Saeimā, 2008.gada 8.maijā likumprojektu pieņēma Saeima un tas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Jaunatnes likuma mērķis ir uzlabot jauniešu - personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem - dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni. Jaunatnes likumā noteikts jaunieša vecumposms, kā arī kritēriji, pēc kuriem biedrība uzskatāma par jaunatnes organizāciju. Jaunatnes likumā uzsvērts, ka valstij un pašvaldībai ir jāveicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus. Vienlaikus Jaunatnes likums nosaka, ka pašvaldībā strādājošos jaunatnes lietu speciālistus jāapmāca Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Jaunatnes likuma ieviešanai izstrādāti trīs Ministru Kabineta noteikumi:

•Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr. 1047 „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība”;

•Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni";

•Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumi Nr.1018 "Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums“.

2008.gada 16.decembrī Ministru Kabineta pieņemtie noteikumi Nr. 1018 „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni” tika izstrādāti saskaņā ar Jaunatnes likuma 12. pantu, kas paredz, ka valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbu ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets. Jaunā kārtība stājās spēkā ar 2009. gada 1. janvāri.

2008.gada 16.decembrī Ministru Kabineta tika pieņemtie noteikumi Nr. 1047 „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība paredz, ka profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes jaunatnes lietu speciālists iegūst divu gadu laikā no dienas, kad viņš ir pieņemts darbā, apgūstot jaunatnes lietu speciālista apmācības programmu ne mazāk kā 80 akadēmisko stundu apjomā. Apmācības programmas ietvaros jaunatnes lietu speciālistiem būs jāapgūst pedagoģija, psiholoģija, jauniešu veselības jautājumi, komercdarbības, tiesību, komunikācijas un jaunatnes politikas pamati, projektu vadība, vides zinību pamati un jauniešu neformālās izglītības organizēšanas metodes un principi.

2008.gada 2.decembra Ministru Kabineta noteikumi Nr. 985 ”Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums” nosaka, ka līdz ar nolikuma stāšanos spēkā 2009. gada 1. janvārī līdzšinējo Jaunatnes politikas koordinācijas padomi aizstās Jaunatnes konsultatīvā padome.

Jaunatnes konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī sekmēt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Jaunatnes konsultatīvās padomes uzdevums ir izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus ministrijai par prioritārajiem virzieniem jaunatnes politikā. Jaunatnes konsultatīvajā padomē tiek pārstāvēti valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģēti pārstāvji un jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veidos vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva.

2006.gadā tika uzsākts darbs pie projekta „Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts”. 2007.gadā projekts tika iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijas izskatīšanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē un 2008.gada 21.maijā tas tika saskaņots (2008.gada 21.maija prot.Nr.4, 6.1.apakšpunkts) un profesijas standarts 2009.gada 20.janvārī iekļauts „Profesiju klasifikatorā”.

Profesijas standarts nosaka jaunatnes lietu speciālista pamatfunkcijas, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas. Vairākās pašvaldībās jau ir noteikta persona, kas pilda jaunatnes lietu speciālista pienākumus vai funkcijas. Šīs personas veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.

Darba ar jaunatni īstenošana pašvaldībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. Institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni pašvaldībā veido darbā ar jaunatni iesaistītās personas, pašvaldības iestādes, kas nodrošina jauniešu brīvā laika lietderīgu izmantošanu (piemēram, jauniešu centri, bērnu un jauniešu centri, brīvā laika centri, dienas centri, jauniešu istabas mikrorajonos), kā arī citas pašvaldības iestādes, kas atbild par darba ar jaunatni īstenošanu (piemēram, sociālais dienests, izglītības iestādes, policija u.c.).

Tā kā jaunatnes politika ir starpnozaru politika, to ietekmē dažādi darbības virzieni, līdz ar to atbalstu darbam ar jaunatni pašvaldībās sniedz pastarpināti dažādas valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.

Latvijā darbojas jau 39 jauniešu centri, kas laikā no 2004. līdz 2008.gadam tika izveidoti ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas finansiālu atbalstu. Paralēli šo jauniešu centru izveidei pašvaldības ir atvērušas vēl 42 jauniešu centrus. Kopā Latvijā šobrīd ir 81 jauniešu centrs.

Jauniešu centrs ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem un institucionālās sistēmas darbam ar jaunatni sastāvdaļām. Jauniešu centrs ir īpaši nozīmīgs posms starp „neaktīvo” un „aktīvo” jaunieti, tā ir vieta, kurā jauniešiem ar dažādām interesēm un dzīves pieredzi ir pieejama draudzīga, atvērta un atbalstoša vide. Jauniešu centrs jaunatnes jomā sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām (tajā skaitā dažādām pašvaldību institūcijām, jaunatnes organizācijām, kā arī ar valsts pārvaldes iestādēm).


Vairākumā pašvaldību nav atbildīgo par darbu ar jaunatni gan finansiālu resursu, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. Pašvaldības jaunatnes lietu koordinatoriem (jaunatnes lietu speciālistiem) ir būtiska loma jaunatnes politikas īstenošanā pašvaldībā. Pēc 2008.gadā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu miinistrijas veiktās pašvaldību aptaujas Latvijā ir 68 pašvaldību jaunatnes lietu koordinatori, kas atbilst vai daļēji atbilst izstrādātam pašvaldību jaunatnes lietu speciālistu rekomendētam uzdevumu aprakstam. Lai pilnveidotu darbā ar jaunatni iesaistīto personu darbību, tiek organizēti darba un pieredzes apmaiņas seminārus par dažādām aktuālām tēmām.

Jaunatnes lietu speciālists veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.

Ar jauniešu centru un pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoru (jaunatnes lietu speciālistu) kontaktinformāciju un uzdevumiem, kā arī jaunatnes politikas virzieniem un aktualitātēm jaunatnes jomā Latvijā var iepazīties jauniešu iespēju portālā Jaunatneslietas.lv[novecojusi saite].

Jaunatnes informācijas sistēmas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunatnes informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt jauniešiem iespēju laicīgi iegūt viņiem aktuālu informāciju, veidojot jaunatnes informācijas sistēmu kā informācijas tīklojumu, kas pārklāj visu Latviju un ir sasaistīta arī ar līdzīgām informācijas sistēmām Eiropas Savienībā. Latvijā nav izveidota saskaņota, strukturēta un vienota jaunatnes informācijas sistēma, kas nodrošinātu attiecīgi pielāgotas informācijas nonākšanu līdz visiem jauniešiem. Lai panāktu saskaņotu dažādu informācijas avotu darbību jaunatnes jomā, jāizmanto visas valstī esošās iespējas — valsts un pašvaldību informācijas punktus un internetresursus, dažādu speciālistu (sociālie darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti, psihologi u.c.), izglītības iestāžu, jaunatnes organizāciju, jauniešu centru un citu jaunatnes iniciatīvu grupu iespējas.

Iesaistot dažāda līmeņa resursus, tiek nodrošināta jauniešiem iespēja atrast informāciju par izglītības iespējām, veselības aprūpi, ar integrāciju darba tirgū saistītiem jautājumiem, par iespējām lietderīgi izmantot brīvo laiku, par līdzdalības iespējām pilsoniskas sabiedrības veidošanā, brīvprātīgo darbu, kā arī par sporta aktivitātēm, sociālo palīdzību un citiem aktuāliem jautājumiem.

Informācijas trūkumus kā būtisks faktors traucē jauniešiem līdzdarboties lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Jauniešiem ir pieejami dažādi informācijas avoti, bet bieži vien jaunieši neizmanto šos avotus informācijas ieguvei, jo, atsaucoties uz pētījuma “Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā” rezultātiem, tad visbiežāk jaunieši informāciju gūst no draugiem (72%). Salīdzinoši bieži izmantotais informācijas avots ir arī internets (28%), retāk informācija tiek gūta no afišām (19%) un masu medijiem (18%).

Līdz ar to, lai informētu jauniešus un darbā ar jaunatni iesaistītās personas par jaunatnes politikas uzdevumiem, pamatprincipiem un virzieniem, kā arī par jauniešu iespējām, mazinot izpratnes trūkumu par neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu un citām sabiedriskajām aktivitātēm, 2007. gada 29. novembrī tika atklāts BM izveidotais jauniešu iespēju portāls Jaunatneslietas.lv

Portāls nepārtraukti tiek uzturēts interneta vidē un saturiski papildināts. Portāls satur informāciju par aktualitātēm jaunatnes politikā, jaunatnes politikas virzieniem - neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs un brīvā laika lietderīga izmantošana, nodarbinātība, jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, par pētījumiem jaunatnes jomā, projektu iespējām, portālā ir jaunatnes organizāciju un pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoru saraksts, iespēja izteikt savu viedokli vai priekšlikumus jaunatnes politikas veidotājiem, kā arī nodrošināta atgriezeniskā saite ar portāla lietotājiem.

Starptautiskā sadarbība jaunatnes politikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā sadarbība jaunatnes jomā ir viens no būtiskākajiem mehānismiem, kā veicināt valsts jaunatnes politikas kvalitatīvu izstrādi un īstenošanu saistībā ar kopējo ES dalībvalstu jaunatnes politikas attīstības virzieniem. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, īstenojot starptautisko sadarbību jaunatnes jomā, ir labās prakses piemēru apmaiņa, kuru analīzes un ieviešanas rezultātā ar minimāliem resursiem ir iespējams sasniegt lielāku ieguvumu.

Sākot ar 2009.gada 1.jūliju starptautisko sadarbību jaunatnes nozarē Latvijā koordinē Izglītības un zinātnes minsitrijas, koordinējot gan institucionālo sadarbību jaunatnes jomā starptautiskajās institūcijās, piemēram, Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, gan divpusējo un daudzpusējo sadarbību. Starptautisko sadarbību atsevišķos jaunatnes politikas virzienu ietvaros īsteno visas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītās personas.

Būtiskākie starptautiskās sadarbības mērķi jaunatnes jomā ir šādi:jaunatnes politikas koordinācijas uzlabošana un atbildīgo personu darbības efektivitātes palielināšana jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, Eiropas Savienības dalībvalstu labās prakses pārņemšanu un citas nozīmīgas informācijas apmaiņu; Latvijas interešu aizstāvība ES un starptautiskās jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā;Latvijas jaunatnes politikas rezultātu atpazīstamības veicināšana; Ārvalstu finanšu resursu piesaiste jaunatnes politikas īstenošanai un jauniešu iniciatīvu atbalstam.

Eiropas Savienības līmeņa jaunatnes politikas tiesiskais pamats ir 1957.gada 25.martā Romā parakstītais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kurā ir ietverta šāda sadaļa — „Sociālā politika, izglītība, arodapmācība un jaunieši” (XI sadaļa, bijusī VIII sadaļa), kam Latvija pievienojās iestājoties Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XI sadaļā minēto, Eiropas Savienības jaunatnes politikā netiek izdotas direktīvas vai regulas, bet pilnīgi tiek respektēta dalībvalstu rīcība Eiropas Savienības kopējo mērķu īstenošanā. Tādēļ tiesību aktiem jaunatnes jomā, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī, ir ieteikuma raksturs, un balstoties uz šajos tiesību aktos noteikto katrai valstij ir jātiecas sasniegt labākus rezultātus jauniešu apstākļu uzlabošanai nacionālajā līmenī.

Eiropas Komisijas pieņemtās Baltās grāmatas ir dokumenti, kas ietver ieteikumus dalībvalstu pasākumiem konkrētajās politikas jomās. Baltā grāmata „Jauns impulss Eiropas jaunatnei”, kurā ir izklāstītas pamatnostādnes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tika pieņemta 2001.gada novembrī. Pamatojoties uz Balto grāmatu „Jauns impulss Eiropas jaunatnei” 2002.gada jūnijā tika pieņemta Padomes rezolūcija atvērtās koordinācijas metodes ieviešanai jaunatnes politikas sadarbībā. Šī metode dod iespēju Eiropas Savienības dalībvalstīm sasniegt konkrēti definētus kopējos mērķus kopīgiem spēkiem. Jaunatnes lietu sadarbībā atvērtās koordinācijas metode ir visdemokrātiskākā no visiem atvērtās koordinācijas metodes procesiem.

2002.gada 27.jūnijā Padome pieņēma rezolūciju par atvērto koordinācijas metodi kā jaunu pieeju jaunatnes politikas sadarbības jomai un vienlaicīgi apstiprināja četras tematiskās prioritātes: līdzdalība, informācija, brīvprātīgās aktivitātes un labāka jaunatnes izpratne un zināšanas par to.

2003.gadā 25.novembrī Padome pieņēma rezolūciju par kopīgiem mērķiem jauniešu līdzdalības un informācijas jomā”, savukārt 2004.gada 15.novembrī Padome pieņēma rezolūciju par kopējiem mērķiem jauniešu brīvprātīgajam darbam.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga arī par sadarbību Eiropas Padomes līmenī jaunatnes jomā. Ministrija ir pārstāvēta Eiropas Padomes Eiropas Jaunatnes direktoru komitejā, kas ir būtisks mehānisms Eiropas padomes sadarbības īstenošanai jaunatnes jomā. Eiropas Padome jaunatnes jomā nodrošina plašu metodoloģisko atbalstu un dažādus informatīvos materiālus, kā arī apmācības un dažādus informatīvos tīklojumus, kas resursu trūkuma dēļ netiek Latvijā izmantoti pilnībā. Latvija nav pārstāvēta Eiropas Padome Eiropas Jaunatnes Centru Tīklā (European Network of Youth Centrs), kurā aktīvi līdzdarbojas sešpadsmit Eiropas Padomes valstis. Tas ir tīkls, kura ietvaros darbojas dalībvalstu atbildīgās institūcijas, kas koordinē jaunatnes politiku un jauniešu centru izveidi. Tā ietvaros darbojas Eiropas Jaunatnes centru tīkla birojs, kas attīsta vietējo jauniešu centru sadarbību, metodoloģisko atbalstu, veicina apmaiņas, apmāca jauniešu centru darbiniekus un īsteno dažādus projektus tīkla ietvaros.

Savukārt 2009.gada 27.aprīlī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu „Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”, kas papildina atjaunināto sociālo programmu, ko Eiropas Komisija izziņoja 2008.gadā. Šīs stratēģijas mērķi ir piedāvāt plašākas iespējas jauniešiem izglītības un nodarbinātības jomā, veicināt sabiedrības atvērtību pret jauniešiem un sekmēt īstenu līdzdalību un veicināt solidaritāti starp jaunatni un sabiedrību.

Jaunajā Eiropas Savienības jaunatnes politikas stratēģijā “Ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” atzīts, ka jaunieši ir viena no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos un novecojošā sabiedrībā jaunieši ir vērtīgs resurss. Tās īstenošanas pamatā tiks izmantota starpnozaru pieeja, kā arī veiktas īstermiņa un ilgtermiņa rīcības saistībā ar svarīgākajām politikas jomām, kas skar Eiropas jauniešus, jo īpaši jauniešu izglītību, nodarbinātību, radošumu un uzņēmējdarbību, sociālo iekļautību, veselību un sportu, pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgo kustību. Līdz ar to Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nepieciešams uzsvērt jaunatnes dimensiju, ņemot vērā minētajā stratēģijā minētos izaicinājumus.