Jegiše Čarencs

Jegiše Čarencs;
Personīgā informācija
Dzimis	1897. gada 13. martā; Karsa, Krievijas Impērija (tagad Turcija)
Miris	1937. gada 27. novembrī (40 gadu vecumā); Erevāna, Armēnijas PSR, PSRS (tagad Armēnija)
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, sabiedriskais darbinieks
Valoda	armēņu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jegiše Čarencs (armēņu: Եղիշե Չարենց; dzimis 1897. gada 13. martā, miris 1937. gada 27. novembrī) bija armēņu dzejnieks, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Čarenca literārā tematika bija saistīta ar viņa pieredzi Pirmajā pasaules karā, Krievijas revolūciju, bieži arī ar Armēniju un armēņiem. Īpašu iespaidu atstāja viņa piedzīvotais Armēņu genocīda laikā.^[1] Viņš tiek uzskatīts par galveno 20. gadsimta dzejnieku Armēnijā.^[2]

Būdams agrīns komunisma un PSRS atbalstītājs, Čarencs iestājās boļševiku partijā un kļuva par aktīvu padomju Armēnijas atbalstītāju, īpaši Ļeņina Jaunās ekonomiskās politikas (NEP) laikā. Tomēr viņš bija vīlies Josifa Staļina vadītajā Padomju Savienībā. NKVD viņu arestēja 1930. gadu Lielā terora laikā, un 1937. gadā viņš tika nogalināts vai nomira. Tomēr pēc Staļina nāves 1954. gadā Anastasa Mikojana runā viņš tika attaisnots, un 1955. gadā Hruščova atkušņa laikā padomju valsts viņu oficiāli reabilitēja.^[3]^[4]

Padomju varas iestādes 1958. gadā izdeva piemiņas pastmarku Čarencam, bet 1997. gadā neatkarīgajā Armēnijā tika izdotas vēl divas pastmarkas. Uz jaunās Armēnijas Republikas 1000 dramu naudas zīmes vienā pusē bija Čarenca fotogrāfija un slavens citāts armēņu valodā no kāda viņa dzejoļa: "Ես իմ անուշ Հայաստանի արեւահամ բարն եմ սիրում" (Es mīlu Armēnijas saules saldo garšu). Pāvests Francisks savas vizītes laikā Armēnijā 2016. gadā nolasīja fragmentu no šī Čarenca dzejoļa.^[5]

Atsauces

↑ Veidne:In lang Aghababyan, S. «Չարենց, Եղիշե Աբգարի» (Charents, Yeghishe Abgari). Soviet Armenian Encyclopedia. vol. viii. Yerevan, Armenian SSR: Armenian Academy of Sciences, 1982, pp. 670-672.
↑ Frederik Coene. The Caucasus: an introduction. London : Routledge, 2010. 204. lpp. ISBN 9780415486606. Ignorēts nezināms parametrs |url-access=
↑ Pietro A. Shakarian. «Yerevan 1954: Anastas Mikoyan and Nationality Reform in the Thaw, 1954–1964». Peripheral Histories, 2021. gada 12. novembris. Skatīts: 2021. gada 14. novembris.
↑ Beledian, Krikor (2014). "Kara-Darvish and Armenian Futurism". International Yearbook of Futurism Studies 4: 263–300. doi:10.1515/futur-2014-0025. ISBN 978-3-11-033400-5.
↑ Pope Francis recites Charents at Armenian presidential palace

[SAE-1] Veidne:In lang Aghababyan, S. «Չարենց, Եղիշե Աբգարի» (Charents, Yeghishe Abgari). Soviet Armenian Encyclopedia. vol. viii. Yerevan, Armenian SSR: Armenian Academy of Sciences, 1982, pp. 670-672.

[2] Frederik Coene. The Caucasus: an introduction. London : Routledge, 2010. 204. lpp. ISBN 9780415486606. Ignorēts nezināms parametrs |url-access=

[yerevan-1954-3] Pietro A. Shakarian. «Yerevan 1954: Anastas Mikoyan and Nationality Reform in the Thaw, 1954–1964». Peripheral Histories, 2021. gada 12. novembris. Skatīts: 2021. gada 14. novembris.

[4] Beledian, Krikor (2014). "Kara-Darvish and Armenian Futurism". International Yearbook of Futurism Studies 4: 263–300. doi:10.1515/futur-2014-0025. ISBN 978-3-11-033400-5.

[5] Pope Francis recites Charents at Armenian presidential palace

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]