Jevgeņijs Prigožins

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jevgēņijs Prigožins)
Jevgeņijs Prigožins
Евгений Пригожин
Jevgeņijs Prigožins 2023. gadā
Jevgeņijs Prigožins 2023. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1961. gada 1. jūnijā
Ļeņingrada, Krievijas PFSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2023. gada 23. augustā (62 gadi)
Tveras apgabals, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Dzīvesbiedre Ļubova Prigožina
Bērni 2
Militārais dienests
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Komandēja Vāgnera grupa
Kaujas darbība Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā:
Apbalvojumi Krievijas Federācijas varonis
Doneckas tautas republikas varonis
Luhanskas tautas republikas varonis
Cits darbs uzņēmējs, politiķis

Jevgeņijs Prigožins (krievu: Евге́ний Ви́кторович Приго́жин; dzimis 1961. gada 1. jūnijā Ļeņingradā, miris 2023. gada 23. augustā Tveras apgabalā) bija Krievijas noziedznieks, uzņēmējs un politiķis, Vāgnera grupas izveidotājs.[1]

2023. gada 23. un 24. jūnijā Prigožina vadībā notika Vāgneriešu dumpis.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrākā Prigožina finansētās interneta troļļu "Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūras" ēka Pēterburgā (2018)

Dzimis 1961. gadā Ļeņingradā, viņa tēvs Viktors Prigožins ģimeni pameta un viņu uzaudzināja patēvs Samuils Žarkojs. Mācījās sporta skolā. 1979. gadā Prigožinam piesprieda nosacītu sodu par zādzību, bet divus gadus vēlāk — 13 gadus cietumā par laupīšanu un citiem nodarījumiem. Viņš izcieta deviņus gadus no sava soda un tika atbrīvots 1990. gadā. Viņš dibināja restorānus, lielveikalus un darbojās azartspēļu jomā, iespējams, ka jau šajā laikā viņš iepazinās ar Vladimiru Putinu, kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju.

2000. gados Prigožins izveidoja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi un sāka nodarboties ar valsts augstāko amatpersonu ēdināšanu Krievijā, kā rezultātā medijos ieguva iesauku Putina pavārs.[3] Kopš tā laika J. Prigožina uzņēmums Конкорд Кейтеринг saņēma daudzus valsts pasūtījumus. 2016. gadā Aleksejs Navaļnijs iesniedza ziņojumu, kurā secināja, ka Prigožins saņēmis no Aizsardzības ministrijas pasūtījumus 23 miljardus rubļu apmērā. 2014. gada maijā hakeru grupa Anonymous International apgalvoja, ka Jevgeņijs Prigožins finansēja interneta troļļu grupas Pēterburgā. Zināms, ka 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā Prigožina finansētā "Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūra" veica tīmekļa manipulācijas Donalda Trampa atbalstam.[4] 2016. gadā parādījās ziņas par Jevgeņija Prigožina saistību ar Vāgnera grupas vadītāju Dmitriju Utkinu, kuru viņš finansēja ar no Krievijas valdības saņemtajiem līdzekļiem.

Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā 2022. gadā kļuva zināms par Prigožina centieniem vervēt kaujiniekus Krievijas cietumos.[5] 2022. gada 26. septembrī Jevgeņijs Prigožins apstiprināja faktu, ka ir izveidojis Vāgnera grupu 2014. gada 1. maijā un tās pamatu veidoja algotņi, kuri vēlējās piedalīties Donbasa karā.[6]

Krievijas varas iestādes ziņoja, ka 2023. gada 23. augustā Prigožins gājis bojā lidmašīnas avārijā Tveras apgabalā, uz ziemeļiem no Maskavas, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem.[7][8] Dažas dienas vēlāk tika paziņots, ka molekulāri ģenētiskie testi ir apstiprinājuši visu desmit mirušo identitātes, tostarp Prigožina.[9][10]

Vāgneriešu dumpis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Vāgneriešu dumpis

Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar Krievijas Aizsardzības ministriju, gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja Sergeju Šoigu par Krievijas armijas rīcību Sīrijā, sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm". Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju.

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju", ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa kaujinieki uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.[11] Līdz ar to, Vāgnera grupa Jevgeņija Prigožina vadībā uzsāka dumpi pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnera grupa uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas.[12] Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem.[13] Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja.

Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Ap 22:40 Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ "Putina pavārs" beidzot atzīst, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs Jauns.lv /LETA 2022. gada 26. septembrī
  2. ↑ Vāgneriešu dumpis Krievijā. Svarīgākais par kaimiņvalstī notiekošo līdz pulksten 14 lsm.lv 2023. gada 24. jūnijā
  3. ↑ «Расследование: как личный кулинар Путина накормит армию за 92 млрд рублей». Forbes.ru (krievu). Skatīts: 2022-10-09.
  4. ↑ FIB izsludina 250 000 dolāru atlīdzību par «Putina pavāra» Prigožina arestu lsm.lv 2021. gada 26. februārī
  5. ↑ Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Prigožins karam pret Ukrainu savervējis 1000 ieslodzīto noziedznieku Jauns.lv /LETA 2022. gada 2. septembrī
  6. ↑ Евгений Пригожин рассказал, как создал «ЧВК Вагнера». kommersant.ru (КоммерсантЪ 26 сентября 2022)
  7. ↑ «NEXTA Live». Telegram. Skatīts: 2023-08-23.
  8. ↑ Delfi. «DNS analīzes apstiprinājušas Prigožina nāvi, pauž Krievijas amatpersonas». www.delfi.lv (latviešu), 2023-08-27. Skatīts: 2023-08-27.
  9. ↑ «Prigozhin confirmed dead in plane crash - Moscow». BBC News (en-GB). 2023-08-27. Skatīts: 2023-08-27.
  10. ↑ «Krievija pēc ekspertīzes apstiprina Prigožina bojāeju aviokatastrofā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-27.
  11. ↑ ««Vagner» grupējuma līderis Prigožins Krievijā mēģina gāzt varu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  12. ↑ «VIDEO ⟩ Rostovā tanki ielenkuši armijas štāba ēku. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību». Ārvalstīs (latviešu). 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-26.
  13. ↑ «SPECIĀLIZLAIDUMS AR IGORU RAJEVU. “Vagner” algotņu grupējuma aktivitātes, mēģinot gāzt Krievijas militāro vadību». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  14. ↑ «Prigožins dosies uz Baltkrieviju, apsūdzības viņam un kaujiniekiem tiks atceltas, ziņo Kremlis». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jevgeņijs_Prigožins&oldid=3976083"