Johans Brēfers (vācu: Johannes Brever, 1616–1700) jeb Johans Brēvers (latīņu: Johannes Breverus) bija Zviedru Vidzemesvācu pedagogs un teologs. Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas daiļrunības (retorikas) un vēstures profesors (1643), vēlāk inspektors (1655) un teoloģijas profesors (1677), Rīgas superintendents (1690).[1]
Dzimis 1616. gada 11. martā Aislēbenē ierēdņa Johana Brēfera un viņa sievas Magadalēnas ģimenē.
Mācījās Aislēbenas ģimnāzijā, pēc pilsētas nopostīšanas Trīsdesmitgadu kara laikā 1634. gadā viņš devās pie radiniekiem uz Lībeku un tālāk uz Rīgu pie virsmācītāja Hermaņa Samsona, ar kura palīdzību viņš pabeidza mācības Rīgas akadēmiskajā ģimnāzijā. Ar Rīgas rātes stipendiju viņš studēja Mārburgas Universitātē (1639-1640), tad Helmštates un Braunšveigas universitātēs. Pēc atgriešanās Rīgā strādāja par Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas retorikas un poēzijas profesoru (1643), vēlāk par ģimnāzijas inspektoru (1655) un Doma baznīcas diakonu (1656). 1655. gadā viņš izdeva iespiestu ģimnāzijas programmu un disputu sakopojumu.
Pēc 1656. gada Rīgas aplenkuma un pilsētas izpostīšanas kļuva par Rīgas Sv. Pētera baznīcas virsmācītāju (1658), vēlāk par ģimnāzijas teoloģijas profesoru (1677). 1690. gadā viņu iecēla par Vidzemes luteriskās baznīcas Rīgas superintendentu.[2]
Miris 1700. gada 12. maijā Rīgā. Viņa dēls bija tiesnesis Hermanis fon Brēverns (Hermann von Brevern).
