Rīgas citadele

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skats uz Rīgas citadeli no Rīgas pils puses 18.gs. beigās (J.K.Broces zīmējums). Redzama Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Rodenburga Rīgas pils (citadeles) nocietinājumu projekts (1641).

Rīgas citadele bija 17.19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts. Citadeles uzdevums bija nodrošināt kontroli pār pilsētu un atvairīt uzbrukumus no jūras puses. Militāro kompleksu sāka būvēt 1650. gadā pēc kara inženiera Rodenburga izstrādātā plāna kā trešo cietoksni Daugavas labajā krastā,[1] ar aizsarggrāvjiem, diviem ravelīniem, zemes vaļņiem, 6 bastioniem un tādām pašām slepenām ejām kā zem Rīgas aizsargvaļņiem, lai varētu negaidīti uzbrukt aplencējiem. Ar pilsētu Citadeli savienoja paceļamais tilts un valnī iebūvētie Karaļa vārti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaļa vārti Rīgas citadelē (1791). Pēc vaļnu nojaukšanas 19. gs. iemūrēti Rīgas pilī.

Pirmo uzbrukumu pilsētai Citadele atvairīja vēl nepabeigta Otrā Ziemeļu kara laikā - tas bija pēc Krievijas caristes cara Alekseja I iebrukuma Zviedru Vidzemē, kad Rīgas aplenkums ilga vairāk kā mēnesi. Nākamajā gadā cietoksnis atvairīja lielhetmaņa Radvila vadīto, bet pēc gada hetmaņa Vincenta Goševska vadīto Lietuvas lielkņazistes karaspēku. Rīgas pilsēta par izrādīto varonību saņēma no karaļa Kārļa XI tādu pašu karaļa kroni ģerbonīStokholma, lauvu ģerboņa vārtos, bet visi rātskungi — muižnieku titulus.

Lielākos postījumus Citadele cieta 1709. gadā, kad to bija aplencis Krievijas cara Pētera I karaspēks, cauru diennakti apšaudot ar artilēriju pilsētu. Rīgas aplenkums ilga 9 mēnešus. 13. decembra rītā Citadelē aizdegās pulvera tornis, kurā glabājās 1200 mucu šaujampulvera, bet blakus bija otrs tornis, kur glabājās 1800 granātu. Sprādziens sagrāva pašu Citadeli, aprokot zem drupām 800 cilvēku, kā arī sagrāva zemes valni Daugavas pusē un nopostīja tuvākās ēkas pilsētā.

Skats uz Rīgas pils laukumu pāri Citadeles aizsarggrāvim (1860).

Pēc kara Citadele tika atjaunota. Rekonstrukciju veica pēc 1769. gadā apstiprināta plāna ar laukumu centrā un funkcionāli diferencētu ēku izvietojumu. Pie laukuma uzcēla Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcu, ap laukumu virsnieku dzīvojamās mājas, bet gar vaļņiem kazarmas. To apgādāja ar Tulas un Sestroreckas fabrikās lietajiem lielgabaliem un tajā glabājās ieroči 30 000 vīru lielas armijas apbruņošanai. Citadeli tika nolemts likvidēt līdz ar pārējiem Rīgas nocietinājumiem 19. gadsimta vidū. 1875. gadā beidza norakt Rīgas Citadeles aizsargvaļņus un aizbērt aizsarggrāvjus. Vienu no tiem saglabāja, pievienojot pilsētas kanālam, lai to savienotu ar Daugavu. Citadeles granītā un dzelzī kaltos Karaļa vārtus iemūrēja Rīgas pilī blakus 19. gadsimta sākumā celtajiem staļļiem.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pirmais cietoksnis bija pati Rīgas pilsēta, bet otrais — Rīgas pils, kuru ar pilsētu savienoja tikai paceļamais tilts pāri aizsarggrāvim.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]