Normunds Beļskis

Vikipēdijas lapa
Normunds Beļskis
Personīgā informācija
Dzimis 1959. gada 1. aprīlī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks
Valoda latviešu valoda

Normunds Beļskis (dzimis 1959. gada 1. aprīlī, Rīgā) ir latviešu[1] rakstnieks, žurnālists, politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav ieguvis augstāko izglītību. Kopš 1980. gadu beigām bija Latvijas PSR Valsts Televīzijas un radioraidījumu komitejas redaktors.

Kopš 1993. gada N. Beļskis darbojas sabiedrisko attiecību jomā. Strādāja par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktoru,[2] Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Atbalsta fonda izpilddirektoru un RAKUS stratēģiskās komunikācijas vadītāju.

2018. gadā, publiskojot Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku, noskaidrojies, ka N. Beļskis ir iekļauts tajā kā ziņotājs "Vitis".[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas laikā iesaistījās politiskajā darbībā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes biedru. 1989. gadā piedalījās LSDSP darbības atjaunošanā Latvijā, ievēlēts par tās Centrālkomitejas sekretāru.

1990. gadā viņu ievēlēja Augstākajā Padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidātu Līvānu vēlēšanu apgabalā. 4. maijā N. Beļskis bija starp deputātiem, kas nobalsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Vēlāk aktīvi politikā nav darbojies, tomēr bijis padomnieks daudzām Tautas partijas amatpersonām: 2004. gadā kļuva par veselības ministra Gundara Bērziņa padomnieku, 2007. gadā saglabāja padomnieka amatu pie veselības ministra Vineta Veldres un kļuva par iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieku, 2009. gadā šajā pašā struktūrā ieņēma preses sekretāra amatu, bet 2010. gadā kļuva par veselības ministres Baibas Rozentāles padomnieku.

2007. gadā darbojies arī Valsts prezidenta kancelejāValda Zatlera padomnieks.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autors vairākiem teātra uzvedumu libretiem. Sadarbojās ar bērnu vokālo studiju “Knīpas un Knauķi”, dzejas autors Dailes teātrī iestudētajam mūziklam “Īkstīte”, veidoja dziesmu ciklu “Nāc un piepildi mazo sirdi”.[4]

  • Savādā pasaule (2016)
  • Vectētiņa brīnumu lāde (2018)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990». www.saeima.lv. Skatīts: 2023-11-11.
  2. «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. novembrī. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
  3. 'Maisi vaļā': 'Vitis' ziņo par LSDSP un Vidiņu; Beļskis nekomentē, laikabiedri atceras Delfi
  4. «jumava.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. augustā. Skatīts: 2019. gada 14. februārī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.