Jāzeps Mediņš

Jāzeps Mediņš Personīgā informācija Dzimis 1877. gada 13. februārī Kauņa, Kauņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Lietuva) Miris 1947. gada 12. jūnijā (70 gadi) Rīga, Latvijas PSR, Padomju Savienība (tagad Latvija) Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika Mācības Zīgerta mūzikas institūts

Jāzeps Mediņš (1877—1947) bija latviešu mūzikas pedagogs, komponists un diriģents. Viņa vārdā 1947. gadā nosaukta Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola.

Dzīvesgājums

Dzimis Kauņā 1877. gada 13. februārī kara orķestra klarnetista Jura Mediņa ģimenē. Arī viņa jaunākie brāļi Jēkabs un Jānis Mediņi un māsa Marija apguva mūziķu profesiju. 1889. gadā viņš sāka mācības Emīla Zīgerta mūzikas institūta vijoles klasē Rīgā, paralēli apgūstot klavieru un čella spēli. 1891. gadā tikai 14 gadus veco Jāzepu pieņēma par čellistu kādā vācu simfoniskajā orķestrī, kas bija ieradies viesturnejā. Koncertējot ar orķestri, viņš apguva arī vijoles, alta, kontrabasa, obojas, klarnetes un mežraga spēlētprasmi. No 1896. līdz 1901. gadam Mediņš bija pedagogs Zīgerta vadītajā institūtā, pēc Zīgerta nāves viņš pārņēma institūta vadīšanu (1901—1914). Līdztekus 1906. gadā Mediņš sāka strādāt par Rīgas Latviešu biedrības teātra kapelmeistaru.

Pēc pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur strādāja par ceļojošās operas diriģentu, vēlāk par Baku operas kormeistaru un diriģentu (1916—1922). Pēc atgriešanās Rīgā strādāja Latvijas Nacionālajā operā (1922—1925), bet slimības dēļ bija spiests darbu pārtraukt. 1927. gada 18. novembrī notika Mediņa operas "Vaidelote" pirmuzvedums. 1938. gada IX Dziesmu svētkos apvienotie kori ar simfonisko orķestri Teodora Reitera vadībā atskaņoja Jāzepa Mediņa "Svētku kantāti".

1945. gadā Mediņš saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. No 1946. gada Mediņš bija Latvijas konservatorijas profesors. Miris 1947. gada 12. jūnijā.

Darbi

Jāzeps Mediņš ir uzrakstījis trīs operas, to skaitā pēc Aspazijas lugas veidoto ''Vaideloti'' un nepabeigto darbu ''Zemdegi'', divas simfonijas (īpaši nozīmīga ir Otrā — «Ziedonī»), virkni simfonisku poēmu un tēlojumu, no kuriem nozīmīgākais — ''Latvju zeme'', no kantātēm izceļas ''Ziedošā dzimtene''. Ir arī daudzi darbi kameransambļiem, instrumentālas miniatūras, virkne nozīmīgu solo un kora dziesmu.

• Operas: Ziedoņa atmošanās (1913), Vaidelote (1927), Zemdegi (1947, nepabeigta);
• Simfoniskā mūzika: 3 simfonijas ("D — dūra simfonija", "Simfoniskā skice"), "Armēņu melodija" (1932), "Latvju zeme" (1935), "Dzimtenes ainava" (1935), poēmas, svītas, vijoles koncerts, čello koncerts;
• vijoļkoncerts (1911);
• 134 kora dziesmas ("Kurzemei", "Pēc kaujas", "Saules dziesma", u.c.);
• ap 80 solo dziesmu (Zvaigžņu lietus, Lilijas, Ziedoņa rīts, Zieds, Mātei, u.c.);
• pāri par 10 kameransambļu, liels skaits kompozīciju soloinstrumentiem ar klavierēm.