Kārlis Gailis (1888—1960)
| ||||||||||
Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1888. gadā Vecgulbenes pagastā. 1906. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā, darbojās Sanktpēterburgas lielinieku izdevniecībā «Прибой» ("Banga", dibināta 1912. gadā), avīzē «Правда», žurnālā «Вопросы страхования» ("Apdrošināšanas Jautājumi"). Bija Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas pārstāvis Krievijas Impērijas Valsts Domes IV sasaukuma lielinieku frakcijā.
Pēc Februāra revolūcijas K. Gailis bija Valmieras, pēc tam Petrogradas Padomes loceklis. Deleģēts I Viskrievijas Strādnieku un kareivju deputātu padomju kongresam, kurā ievēlēts par Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas locekli. Viens no 12. armijas Kara revolucionārās komitejas izveidotājiem. KSDS(b)P VI kongresa, II Viskrievijas Strādnieku un kareivju deputātu padomju kongresa delegāts.
Oktobra revolūcijas Petrogradas bruņotās sacelšanās dalībnieks. Petrogradas Kara revolucionārās padomes un Petrogradas Kara apgabala štāba darbinieks. Iskolata loceklis, Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis un Latvijas Darba Tautas komisārs LSPR laikā. Pārstāvēja Latviju Kominternes I kongresā. KPFSR Tautību lietu Tautas komisariāta kolēģijas loceklis, KPFSR Augstākās tiesas Prezidija loceklis, vēlāk PSRS Augstākās tiesas loceklis. 1933.—1939. gadā PSRS AT Transporta kolēģijas loceklis, 1939.—1952. gadā KPFSR AT galvenais padomnieks. Kopš 1952. gada pensijā, nomiris 1960. gadā Maskavā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |