Kārlis Heinrihs fon Heikings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Heinrihs fon Heikings
Karl Armand Heinrich von Heyking
Personīgā informācija
Dzimis 1752. gada 22. jūnijā
Oktes muižā (tagad - Talsu novada Laucienes pagastā)
Miris 1809. gada 18. oktobrī (57 gadi)
Pēterburga
Tautība vācbaltietis

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (vācu: Karl Armand Heinrich von Heyking, poļu: Karol Henryk Heyking, 1752-1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782). Krievijas senators (1796), galma slepenpadomnieks, Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidents. Cēlies no Heikingu dzimtas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Heinrihs fon Heikings dzimis 1752. gada 22. jūnijā Oktes muižā Piltenes apgabalā (tagad - Talsu novada Laucienes pagastā). Mācījās Jelgavā, pēc hercoga Kārļa Kristiana Jozefa padzīšanas viņš 1763. gadā pārcēlās uz Varšavu, pēc karaļa Augusta III nāves uz Saksiju. Sākotnēji piedalījās diplomātiskās misijās, vēlāk kļuva par Lietuvas armijas, bet no 1777. gada par Krievijas armijas virsnieku, uzturējies Pēterburgā, Viļņā un Varšavā.

Pēc militārā dienesta beigām no 1784. gada Heikings bija Piltenes apgabala (1784-1786 un 1790-1792), vēlāk arī Kurzemes un Zemgales hercogistes (1789-1793) delegāts Varšavā. Pēc tam, kad 1795. gada 28. martā Piltenes landtāgs nolēma lauzt personālūniju ar Poliju-Lietuvu, Heikings 1795. gadā Pēterburgā iesniedza ķeizarienei Katrīnai II aktu par Piltenes apgabala pievienošanos Krievijas impērijai. 26. aprīlī Krievijas impērija Piltenes apgabalu pakļāva savai varai ar autonomas teritorijas tiesībām.

Pēc imperatora Pāvila I nākšanas pie varas Heikings no 1796. gada dzīvoja Pēterburgā, kur tika iecelts par Krievijas senatoru, galma slepenpadomnieku un Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidentu. 1798. gadā tika atvaļināts un pārcēlās atpakaļ uz Jelgavu. 1806. gadā atkal aicināts piedalīties Senāta darbā, 1809. gadā iecelts par īsteno slepenpadomnieku.[1] Miris Pēterburgā 1809. gada 18. oktobrī.

Brīvmūrnieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1772. gada uzņemts Drēzdenes brīvmūrnieku ložā "Pie trim zobeniem" pēc no Jelgavas padzītā hercoga Kārļa ieteikuma. Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ (franču: Chevaliers de St. Charles) dibinātājs (1776) un Viļņas provinciālās ložas „Pilnīgā saskaņa“ dibinātājs (1780). Bija Prūsijas lielložas „Royal York zur Freundschaft“ pārstāvis Polijas ložās, dibināja Varšavas ložu "Katrīna pie Ziemeļzvaigznes” (Catherine á l'Ètoile du Nord). Kopumā viņš 1780. gadā nodibināja trīs ložas Varšavā, trīs Viļņā, vienu Poznaņā, vienu Dubno un kļuva Polijas provinciālložas lielmeistara vietnieku (1781-1783). Iepazinās ar Alesandro Kaliostro (1782) un bija Jelgavas adopcijas ložas "Labdarība" (La Bienfaisance) brālis. Piedalījās Polijas un Lietuvas lielložas „Grand Orient de Royaume de Pologne et du Grand Duché de Lithuanie” dibināšanā 1784. gada 4. martā [2].

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sur le droit de légation des ducs de Courlande, Varšava, 1785. (franciski)
  • Über den gegenwärtigen kurischen Landtag und dessen rechtmässige Prerogation und Limitation, 1789. (vāciski un franciski)
  • Représentations faites par le délégué de l'ordre de Courlande, de Semigalle et de Pilten ..., 1790. (franciski)
  • Fragments sur la Courlande, 1792. (franciski)
  • Heyking K. H. Aus Polens und Kurlands letzten Tagen. Memoiren des Baron Karl-Heinrich Heyking. Berlin, 1897. (vāciski)
  • Гейкинг К.-Г. Воспоминания сенатора барона Карла Гейкинга. Отрывки и пересказ. Пер. с нем., публ. и предисл. А. А. Гирса].- PC, 1897, т. 91, № 8, с. 291-308; № 9, с. 517-537; т. 92, № 10, с. 121 - 138; № 11, с. 405-424; № 12, с. 591-614. То же. Отд. отт. Спб., 1898. (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu Konversācijas vārdnīca VI sējums, 11611-11612 slejas, Rīga 1931.
  2. Goulds History of Freemasonry, 1936, 292-293 lpp.