Pāriet uz saturu

Lielvārdes pagasts

Vikipēdijas lapa
Lielvārdes pagasts
Novads: Ogres novads
Centrs: Lielvārde (ārpusteritoriāls)
Kopējā platība:[1] 50,5 km2
  Sauszeme: 47,4 km2
  Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 873
Blīvums (2025): 18,4 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs: Dzintars Žvīgurs

Lielvārdes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar Lielvārdes pilsētu kā arī Lēdmanes, Jumpravas, Birzgales un Rembates pagastiem. Pagasta centrs atrodas Lielvārdes pilsētā, kas atrodas ārpus pagasta robežām.

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Daugava pie Kaibalas.[3]

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Upes: Gribuļupīte, Īdavas upīte, Kaibala, Kraukļupīte, Rēvelīte, Spilve, Temuļupīte.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Lielvārdes pagasts dokumentos pirmo reizi minēts 1826. gadā. 1924. gadā tam pievienota daļa Rembates pagasta. 1935. gadā Rīgas apriņķa Lielvārdes pagasta platība bija 62 km² un tajā dzīvoja 1841 iedzīvotājs.[4]

1945. gadā pagastā izveidoja Kaibalas un Lielvārdes ciema padomes, 1947. gadā pievienoja Ogres apriņķim, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja, pievienojot Ogres rajonam. 1949. gada jūnijā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Lielvārdes un Kaibalas ciemus pievienoja strādnieku ciematam. 1949. gada decembrī Lielvārdes un Kaibalas ciemus izveidoja no jauna, bet 1956. gadā likvidēja pievienojot Lielvārdei kā Lielvārdes lauku teritoriju.[5]

1992. gadā Lielvārdes pilsētai piešķīra pilsētas statusu un to atdalīja kā atsevišķu teritoriālo vienību. 2004. gadā Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju reorganizēja par Ogres rajona Lielvārdes novadu. 2009. gadā rajoni tika likvidēti. 2010. gadā Lielvārdes novada Lielvārdes lauku teritoriju pārdēvēja par Lielvārdes pagastu. 2021. gadā Lielvārdes novadu iekļāva Ogres novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 132    
19591 334+17.8%
19671 500+12.4%
GadsIedz.±%
19791 841+22.7%
19892 069+12.4%
2000942−54.5%
GadsIedz.±%
2011965+2.4%
2021886−8.2%
2022920+3.8%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Annas, Glaudītāji, Kaibala, Senči, Svētiņi.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Lielvārdes pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kā arī ir viena dzelzceļa pietura — Kaibala, kas atklāta 1930. gadā. Pagastu šķērso arī autoceļš A6 (RīgaDaugavpilsKrāslava—Baltkrievijas robeža (Patarnieki)), autoceļš V971 (LielvārdeRozītes), autoceļš V986 (pievedceļš Kaibalas stacijai) un autoceļš V985 (KaibalaAnnas).

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

19. gadsimta 60. gados Lielvārdes muižas īpašnieks Arturs fon Vulfs, Kaibalas pusmuižas iedzīvotājiem dāvājis zemi skolas celtniecībai. Skolas ēka pabeigta 1869. gadā. Pirmā pasaules kara laikā skolas ēka nopostīta. Jaunā skolas ēkas uzcelta 1923. gadā. Īsi pirms skolas 100. jubilejas ēka paplašināta, piebūvējot vecajai skolas ēkai jauno korpusu. Pamatskola Kaibalā darbojusies līdz 2011. gadam, kad tā reorganizēta par Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas sākumskolas filiāli. 2012. gadā atvērtas arī pirmskolas izglītības iestādes "Pūt vējiņi" grupas. 2014. gadā sākumskola pārcelta uz Lielvārdes vidusskolas telpām, nododot visu ēku bērnudārza vajadzībām, taču 2017. gadā skolas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, sākumsskola tika aizvērta. 2025. gadā Kaibalas skolā atvērta Montesori pirmskolas izglītības iestāde.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Ogres novads — Lielvārdes pagasts
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9