Pāriet uz saturu

Kārlis Prauls

Vikipēdijas lapa
Kārlis Prauls
Kārlis Prauls
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 2. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lielstraupes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 30. janvārī (45 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Ulbroka, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Marta Prīmane
Bērni Guna, Biruta
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālis
Dienesta laiks 1915—1917
1918—1940
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki, Iekšlietu ministrija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, Atzinības krusts u.c.
Izglītība 3. Pēterhofas praporščiku skola, Vecāko virsnieku kursi
Cits darbs Aizsargu organizācijas priekšnieks
Aizsargu organizācijas vadītāju 1933. gada vizīte Varšavā. Centrā Kārlis Prauls.

Kārlis Prauls (1895. gada 2. maijā1941. gada 30. janvārī) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Aizsargu organizācijas priekšnieks (1930—1940), Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1939).

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis Lielstraupes pagasta "Gaujaskrogā" krodzinieka ģimenē.[1] Mācījās Ķempju pagasta skolā un Tērbatas tautskolā. 1914. gadā kā eksterns beidza Rīgas Biržas komercskolu.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā Valmierā kā brīvprātīgais iestājās Krievijas Impērijas armijā, tajā pašā gada novembrī pabeidza 3. Pēterhofas praporščiku skolu.[2] Tika iedalīts 1. artilērijas rezerves divizionā, dienēja 172. rezerves bataljonā Krasnoje Selo. Pēc paša lūguma decembrī pārcelts uz latviešu strēlniekiem.[3] Dienēja Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā Tērbatā, pēc tam 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). 1916. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku, kopš decembra bija rotas komandieris. 1917. gada februāri paaugstināts par poručiku, augustā par štabskapteini. Pēc Rīgas operācijas slimības dēļ evakuēts uz Krieviju. Pēc Oktobra apvērsuma decembrī atlaists no dienesta slimības dēļ. Vācu okupācijas laikā dzīvoja pie vecākiem Valmierā.

Sākoties Brīvības cīņām, 1918. gada 8. decembrī iestājies Latvijas Bruņotajos spēkos kapteiņa pakāpē. Organizēja brīvprātīgos Vidzemē, ievainots, nosūtīts uz Rīgu ārstēties. 1919. gada 2. janvārī, vēl nebūdams izveseļojies, atstāja lazareti un pēc paša lūguma tika iedalīts Atsevišķajā Studentu rotā. Rotas sastāvā kopā ar Latvijas Pagaidu valdību devās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. Piedalījās kaujās 1. latviešu atsevišķā bataljona sastāvā, bija bataljona saimniecības pārzinis. Kopš 1919. gada 15. augusta bija 3. Jelgavas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks, piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgalē.

Pēc kara 1920. augustā iecelts par bataljona komandieri un paaugstināts par pulkvežleitnantu. 1921. gadā pārcelts uz Robežsargu divīzijas 3. Robežsargu pulku, bija pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam bataljona komandieris. Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas 1922. gadā atkal iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā bataljona komandieris. 1930. gadā iecelts par Aizsargu organizācijas priekšnieku.[2] Aktīvi piedalījās 15. maija apvērsumā. 1936. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus un ieguva pulkveža pakāpi.[4] Pēc Latvijas Augstākās kara skolas beigšanas 1939. gadā paaugstināts par ģenerāli. Bija arī Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes loceklis.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā Kārlis Prauls tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja savā saimniecībā Vecsvirlaukas pagasta Praulos.

1940. gada 19. septembrī K. Praulu apcietināja. Sarkanās armijas Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls 20. decembrī ģenerālim Praulam piesprieda nāves sodu. 1941. gada 30. janvārī viņu nošāva Ulbrokā, ģenerāļa kapu atrada tikai 1944. gada 27. aprīlī.[1] 1944. gada 3. maijā pārapbedīts Meža kapos.[5]

Piemiņa

[labot | labot pirmkodu]

1991. gada 12. jūnijā Ulbrokas mežā ģenerāļu K. Praula, K. Goppera un citu NKVD apcietināto cilvēku nošaušanas vietā izveidoja piemiņas vietu "Krievijas impērisma upuriem 1941".[6] Kārļa Praula vārdā 1994. gadā nosaukta iela Jelgavā.[7]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
  • Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira,
  • Triju Zvaigžņu ordenis, III, IV šķira,
  • Aizsargu Nopelnu krusts,
  • Latvijas Sarkanā Krusta goda zīme,
  • Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļa,
  • Igaunijas Ērgļa ordenis, II šķira,
  • Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, II šķira,
  • Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzne un medaļa,
  • Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa,
  • Polijas "Polonia Restituta" ordenis, III šķira,
  • Somijas Baltās Rozes ordenis, II, III šķira,
  • Somijas Aizsargu Nopelnu krusts,
  • Atzinības krusts, I šķira, Nr. 20. (1940.g. 11. maijā).[8]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Ievērojami cilvēki Jelgavas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī. Arhivēts 2011. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  2. 1 2 "Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis" Par aizsargu priekšnieku[novecojusi saite] (22.06.30.)
  3. Latviešu strēlnieki Divdesmitpiektā burtnīca
  4. "Latvijas Kareivis" Valsts Prezidenta 9. pavēle armijai un flotei[novecojusi saite]
  5. biographien.lv Prauls Kārlis
  6. Ko pie mums var apskatīt? Arhivēts 2015. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē. no stopini.lv
  7. jelgavas-ielas.lv Kārļa Praula iela
  8. Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]