Roberts Auniņš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kārlis Roberts Aunings)
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Roberts Auniņš
Karl Robert Auning
Kārlis Roberts Auniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1834. gada 18. jūnijā
Pēterupe, Bīriņu pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1914. gada 5. maijā (79 gadi)
Cesvaine, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Jānis un Marianna
Dzīvesbiedre Johanna Karolīna Matilde Zīlemane
Bērni Ernests Johans Voldemārs Auniņš (1869-1919), Otto Teodors Johaness Auniņš (1881-1904) u.c.

Kārlis Roberts Auniņš,[1] arī Kārlis Roberts Aunings (vācu: Karl Robert Auning, dzimis 1834. gada 18. jūnijā, miris 1914. gada 5. maijā) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) goda loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1834. gadā Engelhārtes muižas dārznieka Jāņa Auniņa un viņa sievas Mariannas, dzimušas Vidbergas, ģimenē. Mācījās Krimuldas draudzes skolā, no 1846. līdz 1854. gadam kroņa elementārskolā Rīgā, Domskolā un guberņas ģimnāzijā.

Studēja Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē (1854-1859), 1857. gadā iestājās studentu korporācijā "Livonia". Studijas beidza 1858. gadā un strādāja par ticības skolotāju Dr. Viedemaņa privātģimnāzijā Sanktpēterburgā, tad par mācītāja Voldemāra Zīlemaņa (Sielemann) palīgu Straupē (1864-1865), mācītāju Aizkrauklē (1865-1869), 1866. gadā apprecējās ar mācītāja Zīlemaņa meitu Johannu Karolīnu Matildi.

Pēc tam bija luterāņu mācītājs Umurgā (1869-1872) un Cesvainē (1872-1912). Auniņa darbības laikā 1879. gadā Cesvainē uzcēla jaunu baznīcu (arhitekts Pauls Berči). No 1868. līdz 1875. gadam aktīvi darbojās Latviešu literārajā biedrībā. 1870. gadā izdeva Neikena kopotos rakstus. 1881. gadā Latviešu literārās biedrības 16. rakstu krājumā publicēts R. Auniņa raksts "Kas ir Ūsiņš?" (Wer ist Uhssing?), kurā viņš plaši aprakstīja dažādas svinību parašas un pieveda kādas 42 no ļaužu mutes uzrakstītas Ūsiņa dziesmas un divus svarīgus senrakstus, kuros pieminēts Ūsiņš. 1892. gadā laikraksts Düna Zeitung ("Daugavas laikraksts") publicēja plašu rakstu par to, ka Cesvaines pusē saglabājušās daudzas teikas par pūķiem (Drachen-mythus), kas mituši pie bagātiem saimniekiem.

Baltijas rusifikācijas laikā 1899. gada janvārī Rīgas apgabaltiesā iztiesāja Cesvaines mācītāja Roberta Auniņa lietu, kas bija apsūdzēts pēc 1576. panta pamata par pareizticīgās personas salaulāšanu ar luterticīgo. Tiesa atradusi vainu par pierādītu un nosprieda mācītāju Robertu Auniņu sodīt ar 50 rbļ.[2]

Mājas Viesa Mēnešrakstā 1903. gadā P. Šmits norādīja uz dažām nepareizībām Auniņa uzrakstītās dziesmās un līdz ar to izcēlās plašs strīds, kurā iejaucās vēl Endzelīns, Āronu Matīss, Jāzeps Vītols u.c. Sakarā ar to R. Auniņš 1905. gadā uzrakstīja pretrakstu Beträge zur Uhsin Mythus, kurā pieveda vēl dažus jaunus materiālus.

1911. gadā Roberts Auniņš atkāpās no mācītāja amata, viņa vietā stājās dēls Ernests Johans Voldemārs Auniņš. Ģimene vēl joprojām dzīvoja Cesvaines mācītājmuižā, kur viņš mira 1914. gada 5. maija rītā 80 gadu vecumā. Uz viņa pavadīšanu bija sapulcējušies tūkstošiem ļaužu, bija ieradušies 8 mācītāji, bēru sprediķi sacīja Valmieras mācītājs Neulands, svētīšanu izdarīja Gulbenes mācītājs Kundziņš. Apglabāts Cesvaines kapos.[3]

Uzvārda rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaudzītes Matīss Auniņa vēlmi vāciskot savu uzvārdu skaidroja šādi:

„Nav tai ziņā Auniņa vismaz viena ko vainot, ka viņš rakstījis savu uzvārdu ar vācisku galotni. Tur tā lieta tāda, ka universitātes grāmatās latviešu studentus rakstīja ar cik spējams vāciski un tāpat viņi tad atradās ierakstīti arī savā laikā viņu diplomos. … Pēc tam vēlākā dzīvē tie vīri negribēja rakstīties citādi nekā viņu vārdi ierakstīti diplomos. Arī vecākās draudžu grāmatās latvisku galotņu pavisam trūka.”[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wer ist Uhssing? : ein Beitrag zur lettischen Mythologie. Latviešu literārās biedrības 16. rakstu krājums, 1881
  • Über den lettischen Drachen-mythus (Puhkis). Mitau: Steffenhagen, 1892
  • Vidzemes dziesmu grāmata. Līdzautori H. Bīlenšteins, Vilperts, A. Rutkovskis, C.G. Krons, R. Auniņš, I. Neulands, K. Muellers, K. L. Kēlebrants un K. Kundziņš (1898)
  • Beträge zur Uhsin Mythus. Lett.-lit. Magazin. Bd. 20, 3 (1905), 1—30.
  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1249. sleja.
  2. Baltijas Vēstnesis Nr. 17 (1899)
  3. Mācītājs Kārlis Roberts Auniņš Māra Evardsone (2016)
  4. Latviešu literāriskā biedrība savā simts gadu darbā, 1929. no Mācītājs Kārlis Roberts Auniņš cesvainesdraudze.lv