Kapteiņa Enriko pulkstenis
Kapteiņa Enriko pulkstenis | |
---|---|
Žanrs | Ģimenes komēdija |
Režisors |
Jānis Streičs Ēriks Lācis |
Scenārija autors | Dzidra Rinkule-Zemzare |
Galvenajās lomās |
Aivars Galviņš Agnija Infantjeva Leons Krivāns Egons Maisaks Gunārs Cilinskis |
Mūzika | Ringolds Ore |
Operators | Zigurds Vītols |
Studija | Rīgas Kinostudija |
Izdošana | 1967 |
Ilgums | 72 minūtes |
Valsts | LPSR |
Valoda | latviešu |
IMDb profils |
"Kapteiņa Enriko pulkstenis" ir 1967. gada latviešu padomju aktierfilma. Filmas režisori ir Jānis Streičs un Ēriks Lācis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā. Scenāriju uzrakstīja rakstniece Dzidra Rinkule-Zemzare pēc sava stāsta "Kapteiņa pulkstenis" motīviem, kas jau pirms tam bija iestudēts radioteātrī. Filmas pirmizrāde notika 1967. gada 16. novembrī.[1]
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz parka celiņa, netālu no ostas, skolnieks Tomiņš atrod zelta kabatas pulksteni. To vajag atdot īpašniekam, tikai kurš ir šī pulksteņa īpašnieks? Tomiņam pazīstamais spekulants Džeks piedāvā pārdot pulksteni un par iegūto naudu nopirkt kinokameru. Tomēr Toms kopā ar klasesbiedriem dodas uz ostu (jo uz pulksteņa vāciņa ir uzraksts spāņu valodā), kur viņi izstāsta par atradumu kubiešu kuģa apkalpes komandai. Džeks ar savu sabiedroto mēģina nozagt pulksteni, bet pēc neveiksmīga mēģinājuma, nogrimēts Frīdis vēlāk vienkārši to savāc, izliekoties Tomiņam par pulksteņa saimnieku.
Nākamajā dienā skolā ierodas kuģa kapteinis, rīdzinieks Henriks Vanags un izstāsta, ka pulkstenis ir dāvana no viņa kubiešu drauga, revolucionāra. Pēc spāņu manieres, viņš Henriku sauca par Enriko. Saprotot, ka ir apmānīti, Tomiņš ar klasesbiedriem zvēr, ka uzies un atdos pulksteni likumīgajam īpašniekam.
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aivars Galviņš — Tomiņš
- Agnija Infantjeva — Jugita
- Egons Maisaks — Džeks
- Leons Krivāns — Frīdis
- Viktors Morus — Ģirts
- Astrīda Gulbe — Jugitas māte
- Silvestrs Ritovs — Indulis
- Aivars Leimanis — Agris
- Tenis Grasis — Madis
- Ninuce Kaupuža - Inga
- Gunārs Cilinskis — kapteinis Henriks Vanags
- Ērika Ferda — Tomiņa krustmāte
- Kaspars Riže — Olafs
- Uldis Kūlainis — Egons
- Mārtiņš Heimrāts — Igors
- Velta Skurstene — skolotāja
- Uldis Pūcītis — profesors
- Emīlija Bērziņa — pianiste
- Harijs Avens — makšķernieks
- Olga Dreģe — zeltlietu uzpircēja
- Antonija Kleimane — šautuves dežurante
- Ilona Bule — pionieru vadītāja
- Arvīds Noriņš — klients ar bārdu
- Adolfo Senitagoja — ārzemju jūrnieks
- Juris Strenga — fizkultūras skolotājs
- Egons Beseris — gravieris
- Ēvalds Valters — bibliotekārs
- Ģirts Jakovļevs — jaunietis, kurš prot spāniski
- Osvalds Bērziņš — milicis
- Rasma Vēze — Tomiņa kaimiņiene
- Ruta Lotarēviča — medmāsa
- Laimdonis Grasmanis — mākslinieks
Filmēšanas grupa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Režisori — Jānis Streičs un Ēriks Lācis
- Scenārija autore — Dzidra Rinkule-Zemzare
- Operators — Zigurds Vītols
- Mākslinieks — Laimdonis Grasmanis
- Komponists — Ringolds Ore
Interesanti fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šī bija pirmā filma uzreiz diviem pazīstamiem galvenajiem režisoriem - Jānim Streičam un Ērikam Lācim.
- Filmēšana norisinājās Rīgas ostā, pilsētas centrā, Teikā un Mežaparkā. Tobrīd nesen atklātajā 3. vidusskolā filmēja ainas ar Toma klasesbiedriem, bet profesora māja filmēta Stokholmas ielā Mežaparkā. Ostas un jūrmalas skati tika uzņemti Ventspilī, piedaloties Ventspils Tautas teātra aktieriem un bērniem. Daļa filmas (klase, bibliotēka, skolas iekštelpas, uzpirkšanas punkts, deju zāle, Jugitas un Tomiņa mājas skati) tika filmēta Rīgas Kinostudijas paviljonos.
- Vienā no pilsētas panorāmas ainām redzama Pēterbaznīca vēl bez atjaunotā torņa.
- Meklējot skolniekus - tēlotājus filmai tika izvērtēti apmēram 3000 pretendenti. Galvenajai - Tomiņa - lomai izvēlējās jau filmā "Cielaviņas armija" (1964) tēlojušo Aivaru Galviņu no Rīgas 17. astoņgadīgās skolas. Jugitas lomai izvēlējās Agniju Infantjevu no Rīgas 28. vidusskolas, kas vēlāk kļuva par franču valodas skolotāju Rīgā.[2] Starp pārējiem skolniekiem ir vēlākie mākslinieki Mārtiņš Heimrāts un Tenis Grasis, arī vēlākais Rīgas operetes teātra aktieris Viktors Morus, bet Aivars Leimanis nav režisora Aleksandra Leimaņa dēls.[3]
- Ingas lomai izvēlēta rakstnieka Vladislava Kaupuža meita Ninuce Kaupuža - Leimane.
- Blēdīgo draugu tandēms - Egons Maisaks un Leons Krivāns - vēlāk izmantoti Ērika Lāča filmā "Dāvana vientuļai sievietei" (1973).
- Epizodēs redzami arī 2 Rīgas Kinostudijas mākslinieki - Arvīds Noriņš un Laimdonis Grasmanis.
- Mazā kubiešu jūrnieka epizodē parādās Adolfo Senitagoja - viens no spāņu komunistu bērniem, kas 1937. gadā tika atvests uz Padomju Savienību un vēlāk strādāja par Rīgas 16. vidusskolas fizkultūras skolotāju.[4]
- 1969. gadā filmu demonstrēšanai iegādājās Austrijā, VFR, Rietumberlīnē, Šveicē un Somijā.[3]
- 2006. gadā Antonijas ielā 13 Rīgā atvēra bāru un restorānu "Kapteiņa Enriko pulkstenis".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Filmas / Kapteiņa Enriko pulkstenis, filmas.lv
- ↑ Sestdiena. - 2010.g. 9. janvāris
- ↑ 3,0 3,1 K. Matīsa. ...vecās labās... Latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles. - R. 2005
- ↑ Senitagojas - varoņu ģimene. - Rīgas Balss. 1967.g. 2. jūnijs
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- «Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967)». Latvijas Filmas (filmas.lv).
Video
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|