Antonijas iela (Rīga)
| Antonijas iela | |
|---|---|
.jpg) 2009. gadā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 550 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
1. Ganību iela Leona Paegles iela Ernsta fon Bergmaņa iela |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalta, bruģis |
 Antonijas iela Vikikrātuvē | |
Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas Ukrainas neatkarības ielas un Nikolaja Rēriha ielas krustojumā un beidzas krustojumā ar E. Melngaiļa ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Melngaiļa ielas. Ielai lielākoties ir asfalta segums, tikai posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu to klāj bruģis
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama 1867. gadā ar nosaukumu 1. Ganību iela (vācu: 1. Weiden Strasse), 1885. gadā pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Antonijas iela (vācu: Antonien-Strasse, krievu: Антонинская улица). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Leona Paegles vārdā, bet 1942. gadā ķirurga Ernsta Bergmaņa vārdā (vācu: Ernst von Bergmann Straße), no 1944. gada tā atkal bija Leona Paegles iela. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā ielai tika atjaunots oriģinālais nosaukums.[1]
2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Rīgas dome 10. martā nolēma ielas sākumposmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, līdz Rēriha ielai pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu.[2]
Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Antonijas iela ir savienota ar šādām ielām:
- Ukrainas neatkarības iela/Nikolaja Rēriha iela
- Andreja Pumpura iela
- Elizabetes iela
- Alberta iela
- Dzirnavu iela
- Emiļa Melngaiļa iela (T veida krustojums)
Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Antonijas iela 6, Rīgas politiski represēto biedrība
- Antonijas iela 7, Neatkarīgā šķīrējtiesa
- Antonijas iela 10, īres nams (arhitekts Trompovskis, 1898)
- Antonijas iela 13, īres nams (arhitekts Augusts Vite, 1910), agrākā Rīgas pilsētas 4. īpatnējās pamatskolas, tad Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka
- Antonijas iela 22, īres nams (arhitekts Nikolajs Nords, 1911)
- Magdelēnas kvartāls starp Antonijas, Emiļa Melngaiļa un Strēlnieku ielu
Antonijas iela (pēc 1910)
Antonijas iela 8
Antonijas iela 8
Antonijas iela 9
Antonijas iela 10 (1898)
Antonijas iela 11
Antonijas iela 12
Alberta ielas stūris
Alberta ielas stūris
Antonijas iela 13
Antonijas iela 13
Antonijas iela 18
Antonijas iela 20
Antonijas iela 22
Antonijas iela 24
Antonijas iela 26
Elizabetes ielas stūris
_M8020_2014-03-12.jpg)
,_%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0_(R%C4%ABga),_%D1%83%D0%BB.%D0%90%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%BD%D1%8C%D1%8F%D1%81_-_%D1%83%D0%BB.%D0%AD%D0%BB%D0%B8%D0%B7%D0%B0%D0%B1%D0%B5%D1%82_(Antonijas_iela_-_Elizabetes_iela),8_-_33,_11-58_10.07.2006_-_panoramio.jpg)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Enciklopēdija "Rīgas ielas" 1. sējums, 2008. gads
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. martā. Skatīts: 2018. gada 25. septembrī.
- ↑ «Antonijas ielas posmu pārdēvē par Ukrainas neatkarības ielu | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-10.