Antonijas iela (Rīga)

Antonijas iela
	2009. gadā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime	Centrs
Garums	629 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Leona Paegles iela; Ernesta fon Bergmaņa iela
	Antonijas iela Vikikrātuvē

Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no Kalpaka bulvāra un beidzas krustojumā ar E. Melngaiļa ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Melngaiļa ielas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama 1867. gadā ar nosaukumu 1. Ganību iela (vācu: 1. Weiden Strasse), 1885. gadā pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Antonijas iela (vācu: Antonien-Strasse, krievu: Антонинская улица). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Leona Paegles vārdā, bet 1942. gadā ķirurga Ernsta Bergmaņa vārdā (vācu: Ernst von Bergmann Straße), no 1944. gada tā atkal bija Leona Paegles iela. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā ielai tika atjaunots pašreizējais nosaukums.^[1]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antonijas iela ir savienota ar šādām ielām:

Kalpaka bulvāris (T veida krustojums)
Nikolaja Rēriha iela
Andreja Pumpura iela
Elizabetes iela
Alberta iela
Dzirnavu iela
Emiļa Melngaiļa iela (T veida krustojums)

Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antonijas iela 1, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Antonijas iela 2, Krievijas Federācijas vēstniecība
Antonijas iela 6, Rīgas politiski represēto biedrība
Antonijas iela 7, Neatkarīgā šķīrējtiesa
Antonijas iela 10, īres nams (arhitekts Trompovskis, 1898)
Antonijas iela 13, īres nams (arhitekts Augusts Vite, 1910), agrākā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka
Antonijas iela 22, īres nams (arhitekts Nikolajs Nords, 1911)
Magdelēnas kvartāls starp Antonijas, Emiļa Melngaiļa un Strēlnieku ielu