Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis Pedetes capensis (Forster, 1778)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta	Zvīņastveidīgie (Anomaluromorpha)
Dzimta	Slaidkāju dzimta (Pedetidae)
Ģints	Slaidkāji (Pedetes)
Suga	Kāpzemes slaidkājis (Pedetes capensis)
Izplatība
Kāpzemes slaidkājis Vikikrātuvē

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām. Sastopams Āfrikas dievidos.

Izplatība

Kāpzemes slaidkājis sastopams Dienvidāfrikas tuksnešu un pustuksnešu reģionos: Kongo Demokrātiskā Republikas dienvidos, Angolā, Zambijas rietumos, Namībijā, Botsvānā, Zimbabvē, Mozambikā uz dienvidiem no Zambezi upes, Dienvidāfrikā (Limpopo, Ziemeļrietumu, Hautenas, Mpumalanas, Frīsteitas, Kvazulu-Natālas, Austrumkāpas un Ziemeļkāpas provincēs). Neviens novērojums nav bijis Lesoto karalistē. Mājo sausos, smilšainos līdzenumos ar nabadzīgu augu valsti.

Izskats

Matojums mugurpusē brūns ar dažiem baltiem un melniem matiem

Kāpzemes slaidkājis ārēji atgādina nelielu ķenguru un ir apmēram truša lielumā. Tam ir spēcīgas, labi attīstītas pakaļkājas, īsas priekškājas un ļoti gara aste, ar kuru lēcienos dzīvnieks notur līdzsvaru. Ķermeņa garums (bez astes) ir 35—45 cm, astes garums 37—48 cm, augstums plecos, kad dzīvnieks sēž uz pakaļkājām, ap 30 cm, ausu garums 7—9 cm, svars 3—4 kg.

Kažoka matojums smalks, mīksts un garš (bez pavilnas). Mugurpusē brūns ar dažiem baltiem un melniem matiem. Tas var būt sarkanbrūns, dzeltenbrūns, ruds vai kanēļa krāsā. Pavēdere un kāju iekšpuses gandrīz baltas. Kuplās astes gals melns vai tumši brūns. Priekšķepām gari, asi nagi, kas piemēroti zemes rakšanai, bet pakaļkājām nagi plati, piemēroti pēdas atbalstam. Kakls spēcīgs un muskuļains. Auss ārējai ejai labi attīstīts paugurs (tragus), kas rakšanas laikā noslēdzas, neļaujot ejā iekļūt smiltīm. Acis lielas un izspiedušās uz āru, tādējādi slaidkāja redzes leņķis sasniedz handrīz 360°.

Uzvedība

Slaidkāji pārvietojas, lecot uz pakaļkājām un līdzsvaru turot ar asti, līdzīgi kā ķenguri

Kāpzemes slaidkājis mājo vietās ar sausu, smilšainu augsni. Sastopams arī liellopu ganībās un lauksaimniecības tīrumos, piemēram, kviešu, auzu un miežu laukos. Slaidkājis dzīvošanai rok alas.

Lai arī Kāpzemes slaidkājis ir aktīvs nakts laikā un gaišo diennakts laiku pavada alā zem zemes, tomēr reizēm to var novērot virszemē arī dienas laikā. Kad slaidkājis ielien pazemē, tas ieeju no iekšpuses ar zemi vai zāles kumšķi aizstumj ciet. No alas tas parasti strauji izlec, samazinot iespēju kādam plēsējam to pie ieejas noķert. Rakšanas darbi parasti notiek lietus sezonas laikā, kad zeme ir mitra un to ir vieglāk rakt.

Pārvietojas līdzīgi kā ķengurs, lecot uz pakaļkājām, priekšķepas cieši piespiežot pie krūtīm. Ja slaidkājim draud briesmas, tas slēpjas alā. Lēcienu platums bēgot ir apmēram 2—3 m, reizēm līdz 6 m. Mierīgos apstākļos slaidkājis pārvietojas arī uz visām četrām kājām. Slaidkājis izmanto vairākas alas un tās bieži maina. Visbiežāk tiek raktas trīs alas, kas novietotas gredzenveidā viena aiz otras. Tās parasti atrodas kāda lielāka koka vai krūma tuvumā. Ap alu sistēmu slaidkājim ir mājas teritorija, kuras rādiuss ir apmēram 20—25 m. Sausajā sezonā teritorija var kļūt daudz plašāka un vienā naktī dzīvnieks var noiet pat 40 km. Barojoties uzturas nelielās grupās, kurās ir 2—4 īpatņi, tādējādi visiem kopā ir vieglāk pamanīt briesmas. Katram īpatnim ir sava ala, tikai mātes ar mazuļiem dzīvo ģimenē.

Barība

Barojas ar graudiem (piemēram, miežiem, auzām, kviešiem), dažādiem augiem, to lapām, saknēm un augļiem. Retos gadījumos barojas arī ar kukaiņiem (vabolēm un sienāžiem) un ķirzakām. Mēdz laizīt sāli, jā tāds pieejams.

Vairošanās

Kāpzemes slaidkājim ir ļoti lēns populācijas atražošanās ātrums. Parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti divi. Slaidkājiem nav raksturīga noteikta vairošanās sezona un mazuļi dzimst jebkurā gada periodā. Kopumā mātītei gadā ir apmēram 3—4 mazuļu metieni, starp katru metienu vidēji ir 101 diena. Grūsnības periods ir apmēram 78—82 dienas, ar pienu mātīte mazuļus zīda apmēram 1,5 mēnešus. Piedzimstot mazuļi ir labi attīstīti, salīdzinoši lieli (250—300 g smagi) un ar pūkainu kažociņu. Acis atveras 3 dienu vecumā. Jau pēc dažām dienām tie kļūst aktīvi, bet 7 nedēļu vecumā, kad ir sasniegts 1,5 kg svars, kļūst patstāvīgi. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz gada vecumā, mātītes 1—2 gados, kad svars sasniedz 2,5 kg. Savvaļā slaidkājis var dzīvot līdz 13 gadiem, nebrīvē līdz 14 gadiem.

Kāpzemes slaidkājis un cilvēki

Dienvidāfrikas vietējie iedzīvotāji slaidkājus medī gaļas un kažokādas ieguvei. Lauksaimniecības reģionos, kuros audzē graudus, slaidkāji spēj nodarīt ievērojamus zaudējumos ražai. Tie ir bieži zoodārzu iemītnieki, un, lai arī savvaļā tie ir vienpatņi, nebrīvē labi sadzīvo lielākās grupās.

Ārējās saites

• Pedetes capensis – Springhare Arhivēts 2019. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
• Biodiversity explorer: Pedetes capensis (Springhare) Arhivēts 2014. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē.
• African Wildlife: Springhare