Karas jūra

Karas jūra
Karas jūra Karas jūra
Koordinātas	75°N 71°E
Okeāns	Ziemeļu Ledus okeāns
Platība	893 400 km2
Garums	1450 km
Platums	970 km
Vid. dziļums	50—100 m
Maks. dziļums	620 m
Tilpums	101 000 km3
Valstis un teritorijas	Krievija
Lielākās pilsētas	Diksona
Karas jūra Vikikrātuvē

Karas jūra (krievu: Карское море) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra. Atrodas virs kontinentālā šelfa, tāpēc ir salīdzinoši sekla — vidējais dziļums ap 110 metriem. Nosaukta pēc tās dienvidrietumos ieplūstošās Karas upes.

Ģeogrāfija

Ziemeļos no Karas jūras atrodas Ziemeļu Ledus okeāns, austrumos — Severnaja Zemļa un Laptevu jūra, dienvidos jūru norobežo Āzijas kontinenta Rietumsibīrijas krasts — Taimiras pussalas rietumu piekraste, Gidanas pussala un Jamalas pussala, rietumos robežojas ar Barenca jūru un Novaja Zemļu.

Galvenās Karas jūras salas ir Vīzes sala un Ušakova sala ziemeļos, Ujediņeņijas sala, Sergeja Kirova salas, Nordenšelda arhipelāgs, Arktikas Institūta salas, Mona salas, Izvestijas CIK salas, Voroņina sala un Sverdrupa sala austrumos, kā arī Belija, Oļeņija, Sibirjakova sala, Šokaļska sala un Viļkicka sala dienvidos.

Ziemeļu daļā ziemeļu virzienā pavērstas divas ieplakas — Svētās Annas dziļvaga un Voroņina dziļvaga. Austrumos starp Severnaja Zemļu un Taimiras pussalu atrodas Viļkicka šaurums, kas Karas jūru savieno ar Laptevu jūru. Dienvidrietumu piekrastē atrodas Baidaratas līcis. Ar Barenca jūru savieno Karas Vārtu šaurums starp Vaigačas salu un Novaja Zemļu, kā arī Jugorskijšara šaurums starp Vaigaču un Jugras pussalu. Rietumus, pie Novaja Zemļas krastiem atrodas Novaja Zemļas lielieplaka, kur atrodas arī Karas jūrā dziļākā vieta — 620 metri.

Vispārējs apraksts

Kuteri uz gaisa spilvena Hivus-10 Karas jūras krastā

Karas jūrai raksturīgi, ka tajā ietek divas ļoti lielas upes — Oba un Jeņiseja, kā arī vēl vairākas samērā lielas upes —Pjasina, Taimira u. c. Obai un Jeņisejai ir milzīgi estuāri — attiecīgi 800 un 400 km gari. Lielās saldūdens pieplūdes dēļ ūdens virsējā slāņa sāļums dažādās Karas jūras vietās stipri atšķiras — no 8 līdz 30‰.

Jūra nav aizsalusi tikai divus mēnešus gadā. Viena no aukstākajām planētas jūrām — tikai pie upju ietekām ūdens temperatūra ir virs 0 °C. Jūrā bieži ir vētras un migla. Par spīti augstākminētajam jūrā notiek rūpnieciska zveja. Jūras gultnē atklātas bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas, taču tās vēl netiek apgūtas.

Jūrā PSRS un Krievija nogremdējusi radioaktīvos atkritumus, tai skaitā sešus atomzemūdeņu kodolreaktorus un desmit citus kodolreaktorus. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumi liecina, ka radioaktīvais piesārņojums ir neliels un nav izplatījies.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karas jūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• International Atomic Energy Agency:Radiological Conditions of the Western Kara Sea Arhivēts 2006. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.