Kārlis Eberhards fon Zīverss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Karls Eberhards fon Zīverss)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kārlis Eberhards fon Zīverss (vācu: Karl Eberhard von Sievers; 17451821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1745. gada 21. jūnijā Bauņu muižā (vācu: Bauenhof) Joahima Johana fon Zīversa (1699–1770) un Annas Magdalēnas fon Zīversas (1710–1762) ģimenē.[1] No trīspadsmit laulībā dzimušajiem bērniem pilngadību sasniedza seši: Jakobs Johans (1731–1808), Joahims Johans (1740–1815), Kārlis Eberhards (1745–1821), Anna Magdalēna (1746–1790), Marija Helēne (1751–1782), Pēteris Kristiāns (1754–1827).

K. E. fon Zīverss studēja Ķīles universitātē. 1763. gadā uzsāka militāro dienestu un sāka strādāt par tulku ģenerālfeldmaršala grāfa Rumjanceva (Румянцев-Задунайский, Пётр Александрович, 1725–1796) štābā. Pakāpeniski virzoties pa karjeras kāpnēm augšup, 1770. gada 1. janvārī kļuva par Trešā grenadieru pulka kapteini, devās uz fronti un Krievijas armijas sastāvā piedalījās sīvajās kaujās pret turkiem. Pirmā Krievu–turku kara laikā (1768–1774) K. E. fon Zīverss nonāca armijas virspavēlnieka (kopš 1770. gada) grāfa Rumjanceva tiešā pakļautībā. 1771. gada maijā viņam tika piešķirta majora pakāpe, taču sliktā veselības stāvokļa dēļ militāro dienestu vajadzēja atstāt.[2]

Mantojumā no tēva K. E. fon Zīverss 1770. gadā ieguva Vecates muižu un 1777. gadā iegādājās Cēsu pilsmuižu kopā ar pusmuižām - Kārļumuižu un Jāņmuižu. Kopš 1783. gada K. E. fon Zīverss bija Cēsu apriņķa hauptmanis, galma padomnieks.[3] Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ loceklis (1790).[4]

Miris 1821. gada 21. maijā Cēsīs.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bija precējies ar brīvkundzi Martu Juliānu fon Mengdenu (Mengden, 1748–1837), kura pārstāvēja Mengdenu plašās dzimtas SinolesGalgauskas (Synolen–Golgowsky) atzaru. Nepilnu piecdesmit gadu ilgajā laulībā viņiem piedzima 12 bērni, no viņiem pilngadību sasniedza pieci brāļi – Kārlis Gustavs (1772–1856), Jakobs Ernsts Johans (1773–1810), Johans Georgs (Jegors) Joahims (1778–1827), Oto Vilhelms (1879–1820), Aleksandrs Reinholds (1786–1814) – un trīs māsas – Anna (Anete) Sofija Jūlija (1776–pirms 1846, prec. fon Veisa), Šarlote Elizabete (1780–1868) un Katarīna Vilhelmīna (1781–?).[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Allgemeine Deutsche Biographie. Bd. 34. Leipzig, 1892. S. 518."
  2. LVVA, 7465. f., 1. apr., 4. l., 2. lp. – "Rīgas vietniecības valdes amatpersonu saraksts. 1783–1795."
  3. LVVA, 214. f., 14. apr., 5. l., 37. lp. – "Rīgas vietniecības muižu īpašnieku saraksts. 1786. "
  4. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  5. 7402. f., 3. apr., 342. l., 13. lp. – "Zīversu dzimtas ģenealoģiskā tabula."