Kauja par Daugavpili (1944)

Šis raksts ir par 1944. gada notikumu. Par citām jēdziena Kauja par Daugavpili nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kauja par Daugavpili
Piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem (demontēts 2022. gadā)
Datums 1944. gada 27. jūlijs Vieta Daugavpils Iznākums Sarkanās armijas uzvara
Karotāji
PSRS	Trešais reihs
Komandieri un līderi
Andrejs Jerjomenko (2. Baltijas frontes pavēlnieks) Pjotrs Mališevs (4. triecienarmijas komandieris)	Pauls Laukss (16. armijas komandieris) Frīdrihs Kehlings (X. armijas korpusa komandieris)

Kauja par Daugavpili bija 1944. gadā veiktās Rēzeknes-Daugavpils operācijas sastāvdaļa Otrā pasaules kara Austrumu frontē, kurā PSRS Sarkanā armija pārrāva piecas Vērmahta aizsardzības līnijas un trīs stundu laikā ieņēma Daugavpili, kas bija stratēģiski svarīgs dzelzceļa mezgls. Kaujās Daugavpils apkārtnē krita aptuveni 2500 Sarkanās armijas un 1500 Vērmahta karavīru.

Karadarbība

10.—13. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Idricas un Drisas pilsētas Panteras pozīcijās, bet 14. jūlijā sākās kaujas pie otrās aizsardzības līnijas. 16. jūlijā notika smagas cīņas pie Latvijas-Krievijas robežas, kuru laikā kaujā pie Zilupes gandrīz pilnībā tika iznīcināts 15. divīzijas 32. pulks.

No 21. līdz 23. jūlijam notika smagas kaujas gar Ludzas upes—Rundēnu—Dagdas—Krāslavas aizsardzības līniju. Pēc tās pārvarēšanas Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības 23. jūlijā ieņēma Krāslavu, bet 27. jūlijā 4. triecienarmijas 14. strēlnieku korpuss (239. 311. un 378. divīzijas), 83. strēlnieku korpuss (119. un 360. divīzijas) un trīs artilērijas pulki ieņēma Daugavpili. Sauszemes spēku kaujas operācijas sedza 336. kaujas aviācijas divīzija, kā arī 188. bumbvedēju, 305. un 214. uzbrukuma aviācijas divīzija.

Piemiņa

1944. gada 27. jūlijā Dubrovina parkā apbedīja Daugavpils apkārtnes kaujās kritušo majoru Pavelu Kimu, ģenerālmajorus Jakovu Laodjuku, Tihonu Jegošinu un Ivanu Činnovu. 1968. gada 28. jūlijā atklāja pieminekli — tanku T-34 5. tanku korpusa tankistiem, kuri piedalījās kaujā par Daugavpili. 1973. gadā Daugavpils cietoksnī atklāja pieminekli — lidmašīnu МИГ-19С. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā no postamenta noņēma tanku, bet 1993. gadā lidmašīnu.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā 30. oktobra vakarā nojauca divus padomju okupāciju cildinošus pieminekļus — pieminekli Slavas skvērā un pie 18. novembra un Vasarnīcu ielas krustojuma.