Kijivas Universitāte
Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte (ukraiņu: Київський національний університет імені Тараса Шевченка) ir lielākā un trešā vecākā Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661) un Harkivas Universitātes (dibināta 1805). Tā atrodas Kijivā un nosaukta ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko vārdā. Tās sastāvā ietilpst 16 fakultātes, 6 Zinātniski pētnieciskie institūti un citas struktūrvienības. Universitātes ēkas ir izvietotas pilsētas centrā un studentu pilsētiņā pilsētas dienvidos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Universitāte dibināta pēc Novembra sacelšanās apspiešanas kā Kijivas Sv. Vladimira Ķeizariskā universitāte, lai pēc Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I rīkojuma veicinātu impērijai pievienotās Ukrainas daļas pārkrievošanu. Svinīgā universitātes atklāšana notika 1834. gada 15. jūlijā, kad pirmie 62 studenti sāka studijas četru gadu garumā. Par mācībspēkiem uzaicināja ap 30 vācu izcelsmes profesoru no Tērbatas Universitātes un citām universitātēm.
Sākumā bija vienīgi Filozofijas fakultāte ar filoloģijas nodaļu un fizikas un matemātikas nodaļu, 1835. gadā nodibināja Juridisko fakultāti, bet 1841. gadā Medicīnas fakultāti, uzaicinot profesorus no slēgtās Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes.
Ukrainas PSR laikā 1920. gadā to pārdēvēja par Kijevas Tautas izglītības institūtu (Киевский институт народного образования имени М. П. Драгоманова), 1933. gadā par Kijevas Valsts universitāti, kurai 1939. gadā piešķīra Tarasa Ševčenko vārdu. 1999. gadā tā ieguva tagadējo nosaukumu.
Ar Latviju saistītie mācībspēki un studenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anna Bormane
- Jānis Jankovskis
- Aleksandrs Kovaļevskis
- Arsenijs Starkovs
- Jūlijs Šimanovskis
- Ernests Rūdolfs fon Trautfeters
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|