Kobrona skansts

Kobrona skansts jeb Kobronskansts (zviedru: Cobrons skans, vācu: Kobron-schanz, Kober-schanz) bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē. Mūsdienās bijušo nocietinājumu vietā uzbūvēta Latvijas Universitātes Dabas māja un Zinātņu māja.

Vēsture

Nocietinājumu uzbūvēja Rīgas aplenkuma laikā 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (īstajā vārdā Kokbērna, Cockburn) vadībā netālu no senākā Sarkanā torņa. 1641. gadā Kobronskanstī ierīkoja bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu, 1642. gadā nojauca Sarkano torni.

1656. gada Rīgas aplenkuma laikā zviedri aizbēra Mārupītes ieteku, tā applūdināja līdzenumu ap skansti un pārvērta to par grūti pieejamu saliņu. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gada februārī sakšu karaspēks ģenerāļa Jākoba Heinriha Fleminga vadībā ieņēma Kobrona skansti un pārdēvēja to par Oranienbaumu.

Nākamā Rīgas aplenkuma laikā 1709. gadā skansti ieņēma krievu karaspēks un pārdēvēja to par Pētera I skansti (krievu: шанец Петра Первого). Pēc kara beigām skansts teritorijā uzbūvēja ķieģeļnīcu. Napoleona karu laikā 1810. gadā izbūvēja jaunu tilta skansti, ko nodēvēja par Elizabetes skansti. Torņkalna pļavas pie skansts pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī Krimas kara laikā 1854. gadā.

1868. gadā caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju. 1873. gadā stājās spēkā Totlēbena noteikumi, kas dzelzceļa tilta aizsardzības nolūkā aizliedza veikt jebkādus būvniecības darbus 300 asu (jeb 639 m) attālumā no Kobronskanstes nocietinājumiem. 1908. gadā atļāva apbūvēt Torņakalna esplanādi (tagadējo Uzvaras parku).^[1]

Pētījumi

2011. gadā pirmo reizi tika veikti Kobronskansts arheoloģiskie izrakumi^[2]. 2014. gadā tika veikti jau plašāki un ilgāki arheoloģiskie pētījumi, ko veica firma "AIG" Mārtiņa Lūsēna vadībā. Pētījumu rezultātā tika atklātas 10 celtņu paliekas. Tika atklātas arī dažādas pāļu konstrukcijas, ar kurām tika stiprināti grāvji, kanāli un tiltu vietas. Bez 17. gadsimta būvēm tika atrasta arī senāka apbūve, kas varētu būt attiecināma uz Sarkanā torņa laikiem. Tur tika atrasta 13. gadsimta monēta. Bez tam tika atrasti daudzi 17. gadsimta sadzīves un militārie priekšmeti. Tika atklātas sprādzienu bedres, kas liecina, ka skansts tika apšaudīta (domājams Ziemeļu kara laikā). Interesanta ir arī slēgtā, priežu brusēm bruģētā galerija, kas domājams no skansts iekšpuses veda uz ravelīniem (izvirzītiem trīsstūrveida nocietinājumiem). Pa šīm ejām karavīri droši varēja pārvietoties uz pozīcijām un atpakaļ. Bastionu vietas bija redzamas vēl 20. gadsimta sākumā, pirms viss tika nolīdzināts.