Filips Petēns
| Filips Petēns Philippe Pétain | |
|---|---|
 | |
| Višī Francijas valsts vadītājs | |
|
Amatā 1940. gada 11. jūlijs — 1944. gada 20. augusts | |
| Priekštecis | Albērs Lebrēns (republikas prezidents) |
| Pēctecis | Šarls de Golls (Pagaidu valdības priekšsēdētājs) |
| Francijas premjerministrs | |
|
Amatā 1940. gada 16. jūnijs — 1940. gada 11. jūlijs | |
| Prezidents | Albērs Lebrēns |
| Priekštecis | Pols Reno |
| Pēctecis | Pjērs Lavals |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1856. gada 24. aprīlī Košīalatūra (Cauchy-à-la-Tour), Padekalē, .svg){kind=small} Francija |
| Miršanas dati |
1951. gada 23. jūlijā (95 gadu vecumā) Ijē sala (Île d'Yeu), Vandeja, Francija |
| Tautība | francūzis |
| Politiskā partija | bezpartijisks |
| Paraksts |
 |
Anrī Filips Benoni Omers Žozefs Petēns (franču: Henri Philippe Benoni Omer Joseph Pétain; dzimis 1856. gada 24. aprīlī, miris 1951. gada 23. jūlijā) bija franču ģenerālis, maršals un politiķis. No 1940. līdz 1944. gadam viņš bija Višī Francijas valsts vadītājs. Ieņemot šo amatu 1940. gadā, 84 gadu vecumā, Petēns kļuva par vecāko Francijas valsts vadītāju vēsturē.
Petēns bija ievērojams Francijas militārais līderis Pirmajā pasaules karā, izcēlies Verdenas kaujas laikā, tika uzskatīts Francijas nacionālo varoni.
Otrā pasaules kara laikā, pēc Francijas krišanas Vācijas varā 1940. gadā, Petēns kļuva par Francijas premjerministru. Viņa vadītā valdība vēlāk Višī pilsētā nobalsoja par autoritatīvās Franču Valsts (l'État français) (Višī Francija) nodibināšanu ar Petēnu valsts vadītāja (Chef de l'État français) amatā, kas pastāvēja līdz 1944. gadam. Petēns pirmais lietoja jēdzienu kolaboracionisms (franču: collaboration — ‘sadarbība’), radiouzrunā aicinot francūžus sadarboties ar okupantiem.
Pēc kara 1945. gadā Petēnam tika piespriests nāves sods, kuru valdības vadītājs Šarls de Golls nomainīja pret mūža ieslodzījumu. Miris 1951. gadā. Aizvadot cietumā savas dzīves pēdējos gadus, viņš bija pasaulē vecākais cietumnieks.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The oldest prisoner of world». Marechal-petain.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. novembrī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filips Petēns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (franciski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Roberts Nivels |
Francijas armijas štāba priekšnieks 1917. gada 17. maijā – 1920. gada janvāris |
Pēctecis: amatā |
| Pēctecis: Edmonds Buats | ||
| Priekštecis: amatā kā Armijas virspavēlnieks |
Augstākās kara padomes viceprezidents 1920. gada janvāris – 1931. gada februāris |
Pēctecis: Maksims Veigāns |
| Priekštecis: Pols Reno |
Francijas premjerministrs 1940–1942 |
Pēctecis: Pjērs Lavals |
| Priekštecis: Albērs Lebrēns kā Prezidents |
Francijas prezidents 1940–1944 |
Pēctecis: Šarls de Golls |
| Rekordi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Zviedrijas karalis Gustavs V |
Vecākais pašreizējais valsts vadītājs 1940. gada 11. jūlijā – 1944. gada 19. augustā |
Pēctecis: Zviedrijas karalis Gustavs V |
| Priekštecis: Giljermo Tells Vilegas Pulido |
Vecākais dzīvais valsts vadītājs 1949. gada 25. jūlijā – 1951. gada 23. jūlijā |
Pēctecis: Pedro Laskurains |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|