Koskuli

Koskuli (vācu: von Koskull) jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā.

Izcelsme

Koskuļu dzimta pieder pie senākajām vācbaltiešu dzimtām Latvijā, kuras pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Dzimtas leģenda vēstī, ka viņu priekšteči ieradušies Līvzemē no Vācijas jau 12.-13. gadsimtā,^[1] bet uzvārds Koskuls liecina par tā vietējo līvisko izcelsmi^[2] — tāpat kā uzvārdi Uxkull, Pattkull, Paykull. Līdzīgais ģerbonis netieši liecina par kopīgu izcelsmi ar Pālenu dzimtu.

Vēsture

Pirmā rakstītā ziņa par Rīgas arhibīskapa vasali Andreju no Koskeles (latīņu: de Koskele) atrodama 1302. gadā. Koskuļu dzimtai piederēja zemes īpašumi Rīgas arhibīskapijas "Līvu galā" Dikļu-Augstrozes draudzes novadā, tagadējos Dikļu un Umurgas pagastos. Zināms, ka Koskuliem 14. gadsimtā piederējusi Ozolu muiža ar Kalnamuižu (Lappier mit Carlsberg), kas senāk saucās par Stumpeni (Stumpen) vai Koskuļu (Koskullshof) muižu un Budenbrokas muiža, kas tolaik saucās par "Skuju Pālenu" muižu (Schujenpahlen).

Dzimtas locekļi 14.-16. gadsimtā piedalījās Livonijas konfederācijas valstu karos, bruņinieka Klausa Koskula vārds atrodams 1423. gada Melno miera līgumā (Vertrag von Melno-See) ar Lietuvas dižkunigaitiju. Zināms, ka Brands Koskuls bija Turaidas pils fogts (1417–1420), Hinrihs Koskuls bija Tērbatas fogts (1458), bet Jakobs Koskuls Kokneses pils fogts (1469). Livonijas kara laikā Andrejs Koskuls bija arhibīskapijas Turaidas pils fogts (1559–1569). Viens no dzimtas atzariem pārcēlās uz Zviedriju un 1638. gadā tika uzņemts zviedru dižciltīgo sarakstos.

Līdz mūsdienām saglabājies arī dzimtas atzars, kas cēlies no Šķirstiņu muižas (Napküll mit Sutzen), zināms, ka viņu īpašumā līdz 1680. gadam atradās arī Blomes muiža (Kulsdorf) un pie Katvaru muižas piederošais Lemskules ciems (Dorf Lemskull). Pie šī atzara piederēja zviedru armijas ģenerālmajors Oto Johans Koskuls (Otto Johann Koskull, 1680-1728).

Citiem dzimtas atzariem līdz 18. gadsimtam piederēja Mazauces muiža (Klein-Autz) un Košķeles muiža (Ostrominsky jeb Osthof). Koskulu dzimtas Goldbekas atzaru (Koskull von Goldbeck, a.d.H. Ostrominsky) 1742. gadā ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Baltijas provincēs dzīvojošajiem Koskuliem 19. gadsimta vidū piešķīra pārmantojamu baronu titulu.

Koskuļu dzimtas muižas

14.-19. gadsimtā Koskuļu dzimtai piederēja šādas muižas:^[3]

Kalnamuiža (Carlsberg bei Lappier ), kas senāk saucās par Stumpeni (Stumpen) vai Koskuļu muižu (Koskullshof)
Budenbrokas muiža (Schujenpahlen)
Blomes muiža (Kulsdorf)
Košķeles muiža (Ostrominsky jeb Osthof)
Šķirstiņu muižas (Napküll mit Sutzen)
Pernigeles (Liepupes) muiža (Pernigel)
Kolberģa muiža (Goldbeck)
Vīsikuma muiža (Wisikum)
Aizdzires muiža

Dzimtas locekļi

Anderss Koskuls (Anders Koskull, 1677–1746), Zviedrijas armijas ģenerālleitnants ^[4]
Ernests Koskuls (Ernst von Koskull, 1775–1856), Prūsijas armijas ģenerālleitnants
Pēteris Johans Koskuls (Peter Johann von Koskull, 1786–1852), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants
Leonhards Koškuls (Magnus Erhard Adam Leonard von Koskull/Leonhard von Koschkull, 1798–1872), Prūsijas armijas ģenerālleitnants
Ādams fon Koskuls (Adam von Koskull, 1800–1874), Kurzemes guberņas ierēdnis
Ivars Otto Hermanis Koskuls (1817-1899), Zviedrijas politiķis
Andreass fon Koskuls (Andreas von Koskull, 1906–1992), SS virsnieks
Josi fon Koskula (Josepha Benita Baronesse von Koskull, 1898–1996), rakstniece un tulkotāja^[5]

Anderss Koskuls (1677–1746), Zviedrijas armijas ģenerālleitnants
Kārlis Reinholds fon Koskuls (1731–1804), Krievijas impērijas armijas leibgvardes pulka kapteiņleitnants
Ulrika Katrīna Koskula (1759–1805)
Pēters Augusts Frīdrihs fon Koskuls (1763–1827)
Aurora Vilhelmina Koskula (1778–1852)
Mariana Koskula (1785–1841), Zviedrijas galmadāma
Konstance Koskula (1788–1840)
Ivars Koskuls (1817-1899), Zviedrijas politiķis
Anderss Gustavs Koskuls (1831–1904), gleznotājs
Vilhelms Georgs Voldemārs fon Koskuls (1864–1923)

Atsauces

↑ Koskull nr 248 no Adelsvapens genealogi Wiki: Släkten Koskull hör till de icke få från Tyskland till Livland under 11- och 1200-talen invandrade släkter, som togo namn efter i det nya fäderneslandet förvärvade län. (zviedriski)
↑ Limbažu rajona Brīvzemnieku pagasta attīstības programma (2004)^{[novecojusi saite]}
↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Görlitz 1929
↑ Anders Koskull no Svenskt biografiskt lexikon.
↑ Heinrich von Lersner: Nachruf auf Josi von Koskull. In: Herold-Nachrichten, NF 15, 1996/00, S. 17–18.

Ārējās saites

Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Livland 360 lpp.

[1] Koskull nr 248 no Adelsvapens genealogi Wiki: Släkten Koskull hör till de icke få från Tyskland till Livland under 11- och 1200-talen invandrade släkter, som togo namn efter i det nya fäderneslandet förvärvade län. (zviedriski)

[2] Limbažu rajona Brīvzemnieku pagasta attīstības programma (2004)^{[novecojusi saite]}

[3] Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Görlitz 1929

[4] Anders Koskull no Svenskt biografiskt lexikon.

[5] Heinrich von Lersner: Nachruf auf Josi von Koskull. In: Herold-Nachrichten, NF 15, 1996/00, S. 17–18.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]