Kostšina pie Odras
| Kostšina pie Odras | |||
|---|---|---|---|
 Kostšinas pie Odras vecpilsētas drupas | |||
| |||
  Kostšina pie Odras | |||
| Koordinātas: 52°35′18″N 14°39′00″E / 52.58833°N 14.65000°EKoordinātas: 52°35′18″N 14°39′00″E / 52.58833°N 14.65000°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Lubušas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Zelona Guras apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1300 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 46,17 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 17 899 | ||
| • blīvums | 432,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.kostrzyn.pl/ | ||
 Kostšina pie Odras Vikikrātuvē | |||
Kostšina pie Odras (poļu: Kostrzyn nad Odrą), vēsturiski arī Kistrina (vācu: Küstrin) ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistē pie Vartas upes ietekas Odrā. Līdz 1945. gadam atradās Vācijā, bet, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji padzīti. Vartas grīvas nacionālais parks. Kopš 2004. gada Kostšinā notiek viens no lielākajiem rokfestivāliem Eiropā - Przystanek Woodstock (2009. gadā to apmeklēja 450 000 cilvēku).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1232. gadā kā Cozsterine vai Custerin, kad to ar Lielpolijas kņaza Vladislava Odonieša (poļu: Władysław Odonic) piekrišanu ieguva Templiešu ordenis. XVI gadsimta vidū Brandenburgas markgrāfi pie pilsētas uzcēla cietoksni, kurš attīstījās par vienu no spēcīgākajiem cietokšņiem reģionā. Tajā 1731. gadā pēc bēgšanas mēģinājuma no despotiskā tēva Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma I uz Franciju tika ieslodzīts toreizējais kroņprincis, vēlākais karalis Frīdrihs Lielais.
Otrā pasaules kara beigu fāzē no 1945. gada februāra līdz aprīlim pie Kistrines notika smagas kaujas starp Vērmahtu un uzbrūkošo Sarkano armiju. 19. februārī nacistiskās Vācijas valdība pilsētu pasludināja par cietoksni un evakuēja visus civiliedzīvotājus. Kaujās par Kistrines placdarmu Sarkanā armija zaudēja 61 799 karavīrus, no tiem 15 466 "neatgriezeniski".[2] Rezultātā pilsēta tika gandrīz pilnībā nopostīta, gan vecpilsēta, gan cietoksnis arī mūsdienās ir drupās, ko tūrisma ceļvežos dēvē par „Pompejiem pie Oderas“.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koština ir vācu admirāļa Alfreda fon Tirpica (Alfred von Tirpitz, 1849 - 1930), vācu feldmaršala Fedora fon Boka (Fedor von Bock, 1880 - 1945) kā arī poļu futbolistu Darjuša Dudkas (Dariusz Dudka, 1983 - ) un Lukaša Fabjaņska (Łukasz Fabiański, 1985 - ) dzimtā pilsēta.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/020811301011-0935452?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 4 oktobris 2022.
- ↑ Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооруженных сил. Статистическое исследование. Под общей редакцией Г.В.Кривошеева. Москва, "ОЛМА-ПРЕСС", 2001 - 608 ст. (krieviski)
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kostšina pie Odras |
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|