Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu

1917. gada Krievijas revolūcija
Notikumi
Februāra revolūcija Krievijas armijas demokratizācija Nikolaja II atteikšanās no troņa Divvaldība Krievijā 1917. gadā Jūnija ofensīva I Viskrievijas Strādnieku un kareivju deputātu padomju kongress Jūlija sacelšanās Korņilova dumpis Viskrievijas Demokrātiskā apspriede Padomju boļševizācija Oktobra revolūcija II Viskrievijas Strādnieku un kareivju deputātu padomju kongress Valsts kalpotāju boikots padomju valdībai Padomju valdības diplomātiskā izolācija Kerenska—Krasnova dumpis Padomju varas nodibināšana Krievijā Viskrievijas Satversmes sapulce Brestļitovskas miera līgums Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu Čehoslovāku korpusa dumpis Kreiso eseru dumpis Krievijas pilsoņu karš Pārtikas sagāde Krievijā Romanovu ģimenes nogalināšana Kara komunisms PSRS izveidošana
Partijas, iestādes un organizācijas
boļševiki meņševiki eseri kadeti anarhisti padomes IV sasaukuma Valsts Dome Valsts Domes Pagaidu komiteja Kara rūpniecības komitejas Pagaidu valdība Pagaidu padome Kara revolucionārās komitejas Iskolats Iskosols Centroflots Centrobalts Vikžeļs KPFSR Tautas komisāru padome Nabadzības komiteja Sarkanā gvarde

Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu notika 1918. gada 12. martā. Šim lēmumam bija vairāki iemesli:

1. Pārcelšana notika Krievijas pilsoņu kara laikā un Pirmajā pasaules karā, kad Petrogradā (vēlāk pārdēvēta par Ļeņingradu), kas atradās tuvāk Vācijas frontei, draudēja vācu iebrukums. Maskava bija drošākā un stratēģiski izdevīgākā vietā.
2. Petrograda bija revolucionārās kustības centrs, un tur pastāvēja liels politiskās nestabilitātes risks. Pārcelšanās uz Maskavu nodrošināja labāku kontroli pār valdību un samazināja nemieru iespējamību.
3. Maskava bija tuvāk Krievijas centrālajiem reģioniem un dzelzceļa mezglam, kas nodrošināja vieglāku saziņu un piekļuvi resursiem.

Pēc pārcelšanas Maskava kļuva par jauno Padomju Krievijas un vēlāk Padomju Savienības galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc PSRS sabrukuma, kļūstot par mūsdienu Krievijas Federācijas galvaspilsētu.

Maskavas kā galvaspilsētas statuss veicināja pilsētas ekonomisko attīstību, infrastruktūras paplašināšanu un modernizāciju. Tā kļuva par nozīmīgu rūpniecības un tehnoloģiju centru. Petrograda zaudēja savu kā galvenā politiskā centra nozīmi, lai gan tā joprojām saglabāja lielu kultūras, vēstures un rūpniecības nozīmi.

Vēsture

1917. gadā notika Oktobra revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca boļševiki, vadīti ar Vladimira Ļeņina. Petrograda tolaik bija Krievijas Impērijas galvaspilsēta, taču pēc revolūcijas situācija valstī kļuva ļoti nestabila. Sākās Krievijas pilsoņu karš starp boļševiku Sarkanās armijas atbalstītājiem un viņu pretiniekiem — balto kustību, monarhistiem, ārvalstu intervences spēkiem un citiem.

Galvaspilsētas pārcelšana notika diezgan ātri. Ļeņins un citi boļševiku līderi saprata, ka nepieciešams rīkoties steidzami, lai izvairītos no potenciāla Vācijas uzbrukuma. 1918. gada 12. martā boļševiku vadība, valdība un dažādas padomju iestādes pārcēlās no Petrogradas uz Maskavu. Tika izmantoti īpaši vilcieni, kas pārvadāja valdības locekļus, viņu ģimenes, kā arī svarīgus dokumentus un citus resursus. Maskavā boļševiki izvietoja valdības iestādes Kremļa teritorijā, kas kļuva par jauno varas centru.