Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—turku karš (1787—1792)
	Daļa no Krievu—turku kari
Datums	1787. gada 12. augusts — 1792. gada 9. janvāris
Vieta	Moldāvija, Besarābija, Budžaka, Serbija, Melnā jūra
Iznākums	Austrijas un Krievijas uzvara
Teritoriālās; izmaiņas	Jasu miera līgums
Karotāji
Habsburgu impērija; Krievijas Impērija	Osmaņu impērija
Komandieri un līderi
Jozefs II; Ernests Gideons fon Laudons; Grigorijs Potjomkins; Aleksandrs Suvorovs; Nikolajs Repņins; Fjodors Ušakovs; Marko Voinovičs; Hozē de Ribass; Pjotrs Rumjancevs	Jusufs pašā; Eski Hasans

Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.

Kara priekšvēsture

1786. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II ar Svētās Romas impērijas ķeizara Jozefa II palīdzību iekaroja Krimu. Konstantinopolē asu reakciju bija izraisījuši iepriekšējā kara rezultātā noslēgtā Kičikkainardžas līguma nosacījumi. Osmaņu negatīvo attieksmi pastiprināja arī Lielbritānijas un Francijas vēstnieku pilnīgais atbalsts pretējai pusei.

Kara norise

1788. gadā sultāns pieteica karu Krievijai un lika apcietināt Krievijas vēstnieku Konstantinopolē Jakovu Bulgakovu. Tomēr Osmaņu impērijas karaspēks nebija pietiekami sagatavojies un šis mirklis bija pavisam nepiemērots kārtējai karadarbībai, jo Krievija un Habsburgu impērija tagad bija sabiedrotās. 1789. gadā osmaņi izspieda austriešus no Mehadijas un ieņēma Banatu, tomēr Austrijas armijai 1789. gada 8. oktobrī pēc trīs mēnešu aplenkuma feldmaršala Ernesta Gideona fon Laudona vadībā izdevās iekarot Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Toties feldmaršals Rumjancevs Moldāvijā ieņēma Jasus un Kotinu. Pēc ilga aplenkuma Grigorijam Potjomkinam izdevās arī ieņemt Očakovu, kur krievu karaspēks nogalināja pilnīgi visus iedzīvotājus. Ziņa par notikumiem Očakovā izraisīja sultāna nāvi.